Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.
Izdala 14 pasugas, no kurām viena ir izmirusi.
Ūdensstrazds Cinclus cinclus (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Ūdensstrazdu dzimta (Cinclidae) |
Ģints | Ūdensstrazdi (Cinclus) |
Suga | Ūdensstrazds (Cinclus cinclus) |
Izplatība | |
Ligzdošanas un nometnieku areāls Ziemošanas areāls | |
Ūdensstrazds Vikikrātuvē |
Ūdensstrazds ir Norvēģijas nacionālais putns.
Ūdensstrazds sastopams kalnu apvidos Eiropā no Skandināvijas līdz Vidusjūrai un austrumu virzienā līdz Urāliem, arī Marokā, Mazāzijā, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā. Reizēm ieklejo Fēru salās, Maltā un Tunisijā.
Ūdensstrazds Latvijā ir parasts ziemotājs. Latvijā pārziemo putni, kas ligzdo Skandināvijā, Somijas ziemeļos un Kolas pussalā. Katru gadu ziemo aptuveni 350—500 īpatņu. Rudenī pirmie putni parādās oktobra beigās un ieņem ziemošanas teritorijas pie straujām un krāčainām, cilvēka mazietekmētām upēm un upītēm, slūžām un ūdenskritumiem. Tas ir vientuļnieks un teritorijas garums gar upes krastu ir apmēram 100—500 m.
Ūdensstrazdi sastopami līdz pat marta beigām, kad tie sāk ceļojumu atpakaļ uz ligzdošanas vietām Skandināvijas kalnu upju krastos. Latvijā ligzdo reti — zināmas tikai dažas ligzdvietas. Latvijā sastopama nominālpasuga — Cinclus cinclus cinclus.
Ūdensstrazds ir vidēji liels, bet drukns un apaļīgs ūdensputns ar īsu asti un asu, smailu knābi. Tas ir tikai nedaudz mazāks par mājas strazdu. Ķermeņa garums 17—20 cm, spārnu plētums 25,5—30 cm, svars nominālpasugas tēviņam 53—76 g, mātītei 46—72 g.
Apspalvojums tumši brūns vai melni brūns, ar koši baltām krūtīm, kuras no apakšas apņem sarkanbrūna josla. Arī galva ir sarkanbrūna vai brūna. Jaunie putni ir pelēkāki. Knābis un kājas melnas.
Putna spalvas ir klātas ar tauku slāni, kas neļauj ledainajam ūdenim piekļūt ķermenim. Virsastes tauku dziedzeris, ar kura sekrētu putns ietauko spalvas, ir ļoti liels. Putna nāsis un ausis tiek noslēgtas ar ādas plēksnītēm, kas atgādina vārstuļus. Lai zem ūdens ķermenis neatdzistu, tā apspalvojums ir ļoti biezs. Lai skaidri redzētu zem ūdens, ūdensstrazdam mainās acs lēcas izliekums. Zem ūdens, lai pasargātu acis, tās nosedz arī balta membrāna. Īsie, strupie kāju pirksti ir izcili piemēroti upes grunts uzrušināšanai un barības meklēšanai.
Ūdensstrazds vienmēr uzturas strauju upju un upīšu tuvumā, ik pa brīdim ielecot ūdenī pēc barības. Putns nirst pret upes straumi, tas ieplēš spārnus un tajā brīdī tiek piespiests pie upes dibena. Brīdī, kad putns pagriežas straumes virzienā, tas kā šampānieša korķis tiek izspļauts ūdens virspusē. Meklējot barību zem ūdens, ūdensstrazds, ar kāju pirkstiem pieķeroties akmeņiem, skraida pa gultni. Izmantojot spārnus kā airus, tas spēj peldēt zem ūdens, kā arī māk peldēt uz ūdens virsmas. Arī uz sauszemes putns ir ļoti kustīgs, reizēm izdara pietupienus un ik pa laikam pārlido no vienas vietas uz otru. Lidojums straujš, taisns. Pārlidojot izdod īsu, asu saucienu "strītts".
Ligzdo pie kalnu upītēm ar akmeņainiem krastiem. Ja ziema nav barga, pārziemo ligzdošanas teritorijā. Bargākos apstākļos meklē vietas ar neaizsalstošām upītēm, pēc iespējas tuvāk ligzdošanas teritorijai. Migrācijas pārlidojumu veic naktī.
Ūdensstrazds barojas ar ūdens bezmugurkaulniekiem — maksteņu, strauteņu, viendienīšu, dūneņu un citu kukaiņu kāpuriem, vēzīšiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām. Barību meklē, izmantojot redzi.
Ligzdošanas sezona atkarībā no reģiona ir atšķirīga. Agrākās ligzdošanas sezonas sākas jau februārī, bet vidēji aprīlī. Parasti veido monogāmus pārus, lai gan reizēm tēviņam var būt vairākas mātītes. Ligzdošanas sezonas laikā tēviņi kļūst agresīvi — nesapārojies tēviņš var nogalināt sveša tēviņa putnēnus vai izpostīt perēkli, lai iegūtu izdevību sapāroties. Katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija, kuru tēviņš aizsargā no citiem tēviņiem. Mātīte ligzdai izvēlas pēc iespējas grūtāk pamanāmu vietu, bet teritorijas aizsardzībā nepiedalās. Ligzdai lodveida forma, vīta no salmiem un sūnām. Parasti atrodas kādā spraugā zem tiltiem, klintīs aiz ūdenskrituma vai mūra sienās. Labprāt ligzdo putnu būrīšos.
Sezonā 1—2 perējumi. Dējumā 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 15—16 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 20—24 dienu vecumā. Vecāki tos turpina barot, līdz jaunie putni iemācās barību sagādāt paši. Iesākumā jaunie putni medī tikai seklā ūdenī. Pat viena perējuma jaunie putni nekļūst vienlīdz ātri neatkarīgi. Visaktīvākie un spēcīgākie vecākus atstāj pēc apmēram 9 dienām, bet slinkākie un vājākie pēc 15 dienām. Ūdensstrazda dzīves ilgums ir līdz 8 gadiem.
Ūdensstrazdam ir 14 pasugas:
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Ūdensstrazds, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.