Monēta Ēre

Šis raksts ir par monētu. Par salu Dānijā skatīt rakstu Ēre.

Vārda "ēre" izcelsmi saista ar latīņu vārdu "zelts" (aurum) vai arī ar vikingu valodās lietoto vara apzīmējumu (or, eir).

1211. gadā bīskaps Alberts atļāva Gotlandes tirgotājiem kalt monētas Livonijas bīskapijā. Līdz ar to Baltijā ieviesās Gotlandes vērtības un svara attiecības sistēma. Latvijas teritorijā par sistēmas pamatvienību tika pieņemta Rīgas sudraba svara mārka (marca Rigensis — 207,82 g). Vēlāk tika ieviestas šādas naudas vērtības attiecības:

• 1 Rīgas sudraba mārka = 48 ēres vai 36 šiliņi = 144 ārtavi vai 432 Lībekas feniņi
• 1 ēre = 3 ārtavi = 9 Lībekas feniņi
• 1 šiliņš = 4 ārtavi = 12 Lībekas feniņi
• 1 ārtavs = 3 Lībekas feniņi

Pirmās Zviedrijas ēru monētas no sudraba un vara lika kalt ķēniņš Gustavs I pēc Kalmāras ūnijas izjukšanas 1522. gadā. Erika XIV valdīšanas laikā kala 1/2, 1, 2, 4, 8 un 16 ēru monētas. Viņa pēcteči līdz 1776. gadam kala 1/4, 1/2, 1 un 2 ēru monētas, kas varēja būt ne tikai apaļas, bet arī četršķautnainas. Tās bija apgrozībā arī zviedru Baltijas provincēs un tika kaltas Rēvelē un Narvā. Rēveles naudas kaltuvē 1622. gadā ķēniņš Gustavs II Ādolfs lika kalt četršķautnainas sudraba ēru monētas, bet 1648. gadā Kristīnes I valdīšanas laikā tika kalta zelta monēta ar uzrakstu 1 oer, kas tika pielīdzināta pusdukātam. Kopš 1855. gada ēras bija Zviedrijas mazās monētas, 1/100 no dāldera, kopš kopīgas Skandināvijas naudas sistēmas ieviešanas (1873—1924) tās bija 1/100 no kronas.

Sakarā ar devalvāciju 2003. gadā izņēma no apgrozības Islandes ēru monētas, 2010. gadā Zviedrijas ēru monētas, bet 2012. gadā Norvēģijas ēru monētas. Vēl arvien (2016) apgrozībā ir Dānijas 50 ēru monētas.