Jākubmīsts: Mīsts Latgolā i Sielejā pi Daugovys

Pats lelais mīsts Sielejā, trešais pa lelumam mīsts Latgolā. Niulejā teritorejā Jākubmīsts zynoms nu 1962 gods, kod saškeire Krystapiļs mīstu Latgolā ar Jākubmīstu Sielejā. Jākubmīsta nūvoda administrativais centrys.

Jākubmīsts
—  Vaļstiskais mīsts  —
Vacmīsta laukums
Karūgs Gerbs
Jākubmīsts
Koordinatys: 56°29′58″N 25°52′42″E /  / 56.49944; 25.87833 25°52′42″E /  / 56.49944; 25.87833
Pluots	23 km²
Dzeivuotuoju sk. (945,7)	24 146
Bīzeiba	1130 dz./km²
Cytys pasaukys	latvīšu: Jēkabpils vuocīšu: Jakobstadt
Mīsta tīseibys	nu 1670 goda
Posta iņdeksi	LV-52(01-02)
Teiklavīta	www.jekabpils.lv

Oficialuo pasauka latvīšu volūdā – Jēkabpils

Pasauka cytuos volūduos:

• latgalīšu — Jākubmīsts
• lītaunīku — Jėkabpilis
• krīvu — Екабпилс
• puoļu — Jakubowo
• vuocīšu — Jakobstadt

Da 1962 gods niulejuo Jākubmīsta teritorejā beja 2 atseviški mīsti — Jākubmīsts Daugovys kairajā molā i Krystapiļs Daugovys lobajā molā. Viesturē seņuok zynoma Krystapiļs, a mīsta tīseibu pyrmuo dabuoja Jākubmīsta daļa.

Krystapiļs viesturis olūtūs pyrmū reizi pīmynāta 1237 godā, kod Reigys veiskups Meikuls no Magdeburga itamā vītā pastateja myura pili (vuocyskai Kreuzburg). Pakuopiniskai ap jū atsaroda cyta pīstateiba. Kai mīsteņš Krystapiļs īraksteita 1511 gods arciveiskupa lenu gruomotā, a mīsta tīseibys Krystapilei daškiertys 1920 godā.

Jākubmīsts suoce taisetīs 17 godusymtā kai sīlejnīku apdzeive Daugovys kairajā molā pi Solys krūga. Ar Kūrzemis kunigaiša Jākuba aktu 1670 gadā jai daškiertys mīsta pilsētas tiesības i pasauka Jakobstadt (Jākubmīsts vuocyskai).

Dzeiveiguokys saitys iz vyds Krystapiļs i Jākubmīsta puordrūsynuoja 1764 godā pastateitais puorvozs par Daugovu. Obadivejis mīsteni daudzi cīte vaidūs i guņsgrākūs, tok mīstu atsajaunynuošonu ir raisteibu vadynuoja īdeveigī tierdzeibys celi pa Daugovu i 1861 godā atdareituo Reigys – Orlys dzeļžaceļa lineja. XIX godusymtā ite īsataiseja nazcik industrejis pasajāmumu. vapnineicys, ceglineicys, vylnys kuorstuve, patmalis i net 4 muzykys instrumentu fabriki.

Par zeimeigu adminstrativū centri Jākubmīsts tyka 1919 godā, kod nu Jaunjalgovys iz itīni beja puorcalti apleiciņa vaļdeišonys īstoti. Iz vyds obadiveju Pasauļa karu Jākubmīstā raistejuos puortykys i stateibmaterialu industreja. 1932 godā Krystapilī suoce dareit cukra fabriks, a 1936 godā par Daugavu pastateja tyltu. Juo myužs beja nagars - 1941 gods junī juo vīnu puosmu saspruodzynuoja sovetu armeja, a 1944 gods augustā jū da golam sagrauduoja vuocīšu armeja. Jaunū tyltu iz vyds Krystapiļs i Jākubmīsta atdareja 1962 godā.

Jākubmīstā dzymuši:

• Oto Skulme — tapātuojs i pedagogs
• Andrejs Puormaļs — keramiks i pedagogs

Krystapilī dzymuši:

• Kārlis Skaubītis — kara gaisskriejiejs, latvīšu aviacejis aizsuociejs
• Juoņs Lejeņš — tapātuojs, akters i rakstinīks
• Anna Žebeka — operys dzīduotuoja i pedagoge

Dzymuši cytur, Jākubmīstā i Krystapilī vuicejušīs, dzeivuojuši, darejuši:

• Areja Eļksne — latvīšu ailineica
• Velta Tuoma — latvīšu ailineica
• Juoņs Akuraters — rakstinīks, ailinīks i dramaturgs

•  
  Jākubmīsta dūme
•  
  Jākubmīsta Tautys noms
•  
  Daugova Jākubmīstā
•  
  Jākubmīsta tiergs
•  
  Muokslys skūla
•  
  Jākubmīsta Staroveru cierkva
•  
  Jākubmīsta Svātuo Gora pravoslavu cierkva, Jākubmīsta Pravoslavu veirīšu kleštors
•  
  Jākubmīsta Svātuos Jaunivis Marejis Dzimšonys Romys Katuoļu bazneica