Latgalīšu volūda irā baltu volūdu grupai pīdarūša indoeuropīšu saimis volūda.
Kasdīnā jū lītoj 150-200 tyukstūšys ļaužu, tok oficiala skaita navā. Latgalīšu volūdu kasdīnā lītoj ap 8-9% Latvejis īdzeivuotuoju. Latgaliskai runoj Latvejis reitūs — vysā Latgolā i Sielejis dīnavydreitūs, taipoš lela latgalīšu kūpeiba Reigā. Pošys leluos uorzemu kūpeibys irā Krīvejā — Krasnojarskys nūvodā Sibirī i Baškirejis republikā. Nazcik ļaužu latgaliskai vēļ runoj Boltkrīvejis i Krīvejis rūbežmalē, etnografiskajuos latgalīšu teritorejuos ap Drysu Boltkrīvejā i Sebežu Krīvejā. Nalela volūdys runuotuoju kūpeiba dzeivoj ASV.
Latgalīšu volūda | ||
---|---|---|
latgalīšu | ||
Volūdu lītoj | Latveja, Krīveja | |
Runuotuoju skaits | 150—200 tyukstūšys | |
Volūdu saime | Indoeuropīšu
| |
Roksts | Latiņu (latgalīšu variants) | |
Oficialais statuss | ||
Oficialuo volūda | - | |
Regulators | Latgalīšu ortografejis zamkomiseja | |
Volūdys kodi | ||
ISO 639-1 | Navā | |
ISO 639-2 | ||
ISO 639-3 | ltg | |
Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda | ||
Pīzeime: Itamā lopā var byut IPA fonetiskuos rokstu zeimis unikodā. |
Myuslaiku latgalīšu volūda irā senejūs latgalīšu volūdys puormaņtineica. Nu 1920 da 1934 godam Latgolā latgalīšu volūda beja lītojama pošvoldu īstatēs i školuos. Šudiņ latgalīšu volūda natur nikaida oficiala statusa.
Latgalīšu volūda radneiga lītaunīku, latvīšu i žemaišu volūdai.
1 tips | 2 tips | 3 tips | 4 tips | 5 tips | 6 tips | 7 tips | 8 tips | 9 tips | 10 tips | 11 tips | 12 tips | |
Tipam soveiguos pīzeimis → Lūcejums i lūcejuma vacuojums ↓ | ......................... | vsk. suociejs i nūsaceituojs beidzās vīnaiži, t. i., ar -(d)s (izrunoj kai cītu [-c]) | 1) vsk. suociejs beidzās ar -(n)s (izrunoj [-nc]); 2) daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna [-ny, -nym] .............. | vsk. suociejs beidzās ar -(dž)ys, -(g)ys, -(r)ys................... | 1) vsk. suociejs beidzās ar -(l)ys, -(n)ys; 2) daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna [-ly, -ny, -lym, -nym] ................... | 1) vsk. suociejs beidzās ar -(n)is (izrunoj kai meikstu [-n'is']); 2) lūkūt leidzaskaņa -n- raksteiba mejās iz -ņ-; 3) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -u, -ā | 1) vsk. suociejs beidzās ar -(ļ)š, -(ņ)š (izrunoj atsateikūši kai meikstus [-l'š, -n'č]); 2) daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ-) ......................... | 1) vsk. suociejs beidzās ar -(ļ)s, -(ņ)s (izrunoj atsateikūši kai meikstus [-l's', -n'c']); 2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī; 3) daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ- ....................... | 1) vsk. suociejs beidzās ar -(č)s, -(dž)s, -(r)s (izrunoj atsateikūši kai cītus [-čš], [-džš] i meikstu voi cītu [-r's'//-rs]); 2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī...................... | 1) vsk. suociejs beidzās ar meikstu s, t. i., ar -(d)s, -(t)s, -(c)s, -(s)s, -(z)s (izrunoj atsateikūši kai meikstus [-c'], [-c'], [-c's'], [-s's'], [-s's']); 2) i vīnskaitā, i daudziskaitā lūkūt meikstais leidzaskaņs [d', t', c', s', z'] mejās atsateikūši iz [ž, š, č, š, ž] | 1) vsk. suociejs beidzās ar -(l)is, -(n)is (izrunoj kai meikstus [-l'is'], [-n'is']; 2) lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ-; 3) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī | 1) vsk. suociejs beidzās ar -(r)is (izrunoj kai meikstu [-r'is']; 2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī |
VĪNSKAITS | ||||||||||||
Suociejs Nominatīvus kas? | lobs tāvs, ladojs viejs, gars kars, catūrts tiergs, trešs mežs | mads [mac], lads [lac], gods [goc] | pylns kolns [pylnc kolnc], malns valns [malnc valnc] | ūtrys Jūrdžys, styprys mozgys | špetnys orklys, kuplys osnys | slapnis | zaļš kūceņš [zal'š kūc'en'č] , mozeņš ceļš [moz'en'č c'el'š] | bruoļs, dzeļziņs spaņs [dzeļziņc spaņc] | kačs [kačš], zuodžs [zuočš], liters [liter's'] | brīds [b'r'īc'], tautīts [taut'īc'], luocs [luoc's'], ūss [ūs's'], uozs [uos's'] | osūklis [osūk'l'is'], meiceknis [meic'ek'n'is'] | bīdris [b'īd'r'is'] |
Nūsaceituojs Genetīvus kuo? | loba tāva, ladoja vieja, gara kara, catūrta tierga, treša meža | mads [mac], lads [lac], gods [goc] | pylna kolna, malna valna | ūtra Jūrdža, stypra mozga | špetna orkla, kupla osna | slapņa | zaļa kūceņa, mozeņa ceļa | bruoļa, dzeļziņa spaņa | kača, zuodža, litera | brīža, tautīša, luoča, ūša, uoža | osūkļa, meicekņa | bīdra |
Deviejs Datīvus kam? | lobam tāvam, ladojam viejam, garam karam, catūrtam tiergam, trešam mežam | madam, ladam, godam | pylnam kolnam, malnam valnam | ūtram Jūrdžam, stypram mozgam | špetnam orklam, kuplam osnam | slapņam | zaļam kūceņam, mozeņam ceļam | bruoļam, dzeļziņam spaņam | kačam, zuodžam, literam | brīžam, tautīšam, luočam, ūšam, uožam | osūkļam, meicekņam | bīdram |
Papiļdeituojs Accusatīvus kū? | lobu tāvu, ladoju vieju, garu karu, catūrtu tiergu, trešu mežu | madu, ladu, godu | pylnu kolnu, malnu valnu | ūtru Jūrdžu, stypru mozgu | špetnu orklu, kuplu osnu | slapņu | zaļu kūceņu, mozeņu ceļu | bruoli, dzeļzini spani | kači, zuodži, literi | brīdi, tautīti, luoci, ūsi, uozi | osūkli, meicekni | bīdri |
Vītuotuojs Locatīvus kimā? | lobā tāvā, ladojā viejā, garā karā, catūrtā tiergā, trešā mežā | madā, ladā, godā | pylnā kolnā, malnā valnā | ūtrā Jūrdžā, styprā mozgā | špetnā orklā, kuplā osnā | slapņā | zaļā kūceņā, mozeņā ceļā | bruolī, dzeļzinī spanī | kačī, zuodžī, literī | brīdī, tautītī, luocī, ūsī, uozī | osūklī, meiceknī | bīdrī |
Sauciejs Vocatīvus -! | - tāv!, - viej!, - , -, mežs! | -, -, - | - koln!, -valns! | Jūrdž!, - | -, - | - | - kūceņ!, - ceļš! | bruoļ!, | kači!, -, - | brīd!, tautīt!, luoc!, ūsi!, uozi! | osūkli!, - | bīdri! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -i | -i | -i |
V. kas? | tāvi | osni | ceļi |
K. kuo? | tāvu | osnu | ceļu |
N. kam? | tāvim | osnim | celim |
G. kū? | tāvus | osnus | celim |
In. ar kū? | tāvim | osnim | celim |
L. kamī? | tāvūs | osnūs | ceļūs |
V. -! | tāvi! | osni! | celi! |
Ūtruo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -s | -is |
N. kas? | bruoļs | kačs |
G. kuo? | bruoļa | kača |
D. kam? | bruoļam | kačam |
A. kū? | bruoli | kači |
In. ar kū? | bruoli | kači |
L. kimā? | bruolī | kačī |
V. -! | bruoļ! | kači! |
DAUDZISKAITS
L., kl. | -i | -i |
N. kas? | bruoļi | kači |
G. kuo? | bruoļu | kaču |
D. kam? | bruolim | kačim |
A. kū? | bruoļus | kačus |
In. ar kū? | bruoļus | kačus |
L. kimā? | bruolim | kačim |
V. -! | bruoli! | kači! |
Trešuo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -us |
N. kas? | Mikus |
G. kuo? | Mikus |
D. kam? | Mikum |
A. kū? | Miku |
In. ar kū? | Miku |
L. kimā? | Mikū |
V. -! | Mikus! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -i |
N. kas? | Miki |
G. kuo? | Miku |
D. kam? | Mikim |
A. kū? | Mikus |
In. ar kū? | Mikim |
L. kimā? | Mikūs |
V. -! | Miki! |
Caturtuo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -a | -a |
N. kas? | kūdeļa | muosa |
G. kuo? | kūdelis | muosys |
D. kam? | kūdeļai | muosai |
A. kū? | kūdeļu | muosu |
In. ar kū? | kūdeļu | muosu |
L. kimā? | kūdeļā | muosā |
V. -! | kūdeļa! | muos! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -is | -ys |
N. kas? | kūdelis | muosys |
G. kuo? | kūdeļu | muosu |
D. kam? | kūdelom | muosom |
A. kū? | kūdelis | muosys |
In. ar kū? | kūdeļos | muosos |
L. kimā? | kūdeļuos | muosuos |
V. -! | kūdelis! | muosys! |
Pīktuo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -e | -e |
N. kas? | muote | peile |
G. kuo? | muotis | peilis |
D. kam? | muotei | peilei |
A. kū? | muoti | peili |
In. ar kū? | muoti | peili |
L. kimā? | muotē | peilē |
V. -! | muot! | peile! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -is | -is |
N. kas? | muotis | peilis |
G. kuo? | muošu | peiļu |
D. kam? | muotem | peilem |
A. kū? | muotis | peilis |
In. ar kū? | muotem | peilem |
L. kimā? | muotēs | peilēs |
V. -! | muotis! | peilis! |
Sestuo deklinaceja
VĪNASKAITA
L., kl. | -s |
N. kas? | sirds |
G. kuo? | sirds |
D. kam? | sirdei |
A. kū? | sirdi |
In. ar kū? | sirdi |
L. kimā? | sirdī |
V. -! | sirds! |
DAUDZSKAITS
L., kl. | -i |
N. kas? | sirds |
G. kuo? | siržu |
D. kam? | sirdim |
A. kū? | sirds |
In. ar kū? | sirdim |
L. kimā? | sirdīs |
V. -! | sirds! |
Lītvuordu deklinaceja
vīnskaits | daudzskaits | nemej. | |||||||
I | II | III veir. | III sīv. | I | II | III veir. | III sīv. | ||
N | aś | tu | jis | jei | ḿaś | jius | jī | juos | – |
G | mane (maņiś) | tave (ťaviś) | juo | juos | myusu | jiusu | jūs | jūs | seve (śaviś) |
D | maņ | ťav | jam | jai | mums | jums | jim | jom | śaẃ |
A | maņi | ťavi | jū | jū | myus | jius | jūs | juos | śavi |
I | ar maņi | ar ťavi | ar jū | ar jū | ar myums | ar jums | ar jim | ar jom | ar śavi |
L | maņī | ťavī | jimā | jamā | myusūs | jiusūs | jimūs | jimuos | śavī |
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |
This article uses material from the Wikipedia Latgaļu article Latgalīšu volūda, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latgaļu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.