Pārspriedums

Pārspriedumā ir trīs daļas: ievads, iztirzājums, nobeigums. Pārsprieduma domrakstā parasti tiek risināta kāda problēma, par kuru sakopoti fakti un argumentācija, tiek pausta sava attieksme pret problēmu un tās vērtējums. Pārspriedums vēstījumā un aprakstā visiem secinājumiem un vērtējumiem ir palīgnozīme, bet pārspriedumā pati galvenā prasme ir pierādot secināt un novērtēt. Pārsprieduma kodolu veido autora spriedumi un to argumentācija.

Pārsprieduma galvenajai daļai raksturīga noteikta secība: spriedums, tā pierādījums, secinājumi. Pārsprieduma autors var analizēt un vērtēt:

• sev nozīmīgu problēmu;
• mākslas darbu, tēlu vai tēlu grupu;
• sabiedrisku parādību.

Pārspriedumā ir trīs daļas:

• ievads,
• iztirzājums,
• nobeigums.

Ievads ir temata pielikums. Tajā īsi pastāsta, par kādu tematā ietverto problēmu autors izvēlējās rakstīt. Rakstītājam ir ieteicams rosināt lasītāja interesi par domraksta ideju jeb domraksta pamatdomu.

Iztirzājums ir spriedumu plānveidīgs izklāsts un pamatojums. Svarīgi ievērot vienotību - lai visas iztirzājuma daļas būtu vienotas ar domraksta priekšmetu un savstarpēji saistītas. Iztirzājums ir katra domraksta galvenā daļa.

Nobeigums ir temata kopsavilkums kur īsi var uzrakstīt savus secinājumus un ieteikumus par iztirzājuma daļā minētajām domām. Pēdējais teikums ir vissvarīgākais – tā ir galvenā atziņa, kas gūta, domājot, vērtējot, analizējot doto tematu. Domraksta autoram jāpaveic grūtākais - apvienot loģiku un jūtas (vispārinājumu un savas emocijas).

• Spriedums

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l