Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Ķīna+Armija"!
Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija (vienkāršotā ķīniešu: 中国人民解放军) ir Ķīnas Komunistiskās partijas bruņotie spēki. Armija tika izveidota 1927. gada 1. augustā... |
subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,411 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir otrā lielākā... |
objekts. Armija sastāv no karavīriem, ratiem un zirgiem. Tajā bija vairāk kā 8000 karavīri, 130 rati ar 520 zirgiem un 150 kavalērijas zirgi. Armija atrodas... |
1970. gadu vidus apzīmējumu Ķīna rietumu pasaulē lieto tikai, lai apzīmētu Ķīnas Tautas Republiku jeb kontinentālo Ķīnu. Starptautiskajās organizācijās... |
1. oktobrī Mao Dzeduns pasludināja Ķīnas Tautas republiku. Ķīna (rozā), un tās ārējās provinces, 1912 Sadalītā Ķīna. Gomiņdana teritorija zilā, 1925 Ilgais... |
Ķīnas-Indijas karš noritēja no 1962. gada 20. oktobra līdz 21. novembrim. Ķīna par kara sākumu uzskata 20. jūliju. Indijas domīnija ieguva neatkarību 1947... |
Otro Ķīnas-Japānas karu. Tas izbeidz pilsoņu kara pirmo fāzi, Čanam Kaiši un komunistiem izveidojot kopīgu aliansi karā pret japāņiem. Šajā karā Ķīna zaudēja... |
1931. gadā Ķīna atkal pacēla ievedmuitas, palielinot savus ienākumus no 46 miljoniem juaņu 1927. gadā uz 385 miljoniem 1931. gadā. Ķīna noraidīja visas... |
Cjinu dinastija (pāradresēts no Ķīnas impērija) ģenerāļa Vu 40 000 kareivjus lielā armija ziemeļu pierobežā. Kad Vu atteicās no Li piedāvātā izlīguma, dumpinieku armija 3. maijā devās uz Lielo Kīnas mūri... |
Japānas Impērijas armija (japāņu: : 大日本帝国陸軍, Hepbērna sistēmā: Dai-Nippon Teikoku Rikugun, "Lielās Japānas Impērijas armija") (JIA) bija Japānas Impērijas... |
Čārlzs Džordžs Gordons (pāradresēts no Ķīnas Gordons) darbojās Ķīnā, 1863. gadā kļūdams par t.s. Vienmēr uzvarošās armijas komandieri. Tā bija Ķīnas armija, kas tika izveidota pēc eiropiešu armiju parauga... |
pavadonis, kas Ku joslas diapazonā nodrošina balss un datu sakarus Ķīnas armijai. Zhongxing 2A tika palaists 2012. gada 26. maijā 15:56:04 UTC ar nesējraķeti... |
Pazemojumu gadsimts (Ķīna) Cjinu dinastija bija pēdējā Ķīnas dinastija, kas valdīja no 1644. līdz 1912. gadam, kad pasludināja Ķīnas Republikas izveidošanu... |
piespieda sabiedrotos to atkal atstāt. 10. jūnijā Norvēģijas armija kapitulēja. 10. maijā vācu armija uzsāka iebrukumu Holandē, Beļģijā un Francijā. Tai neilgā... |
Kultūras revolūcija (pāradresēts no Ķīnas kultūras revolūcija) apmeklēt Ķīnu. Komunistiskā Ķīna beidzot ieņēma vietu ANO, ko līdz tam ieņēma Taivānas nacionālistu trimdas valdība. Lai arī ārēji armijas dominētā sistēma... |
pieprasīja Ķīnas politiskās dzīves liberalizāciju. Protestus vardarbīgi apspieda Ķīnas armija, nogalinot no vairākiem simtiem (saskaņā ar Ķīnas varasiestāžu... |
Minu dinastija (kategorija Nepabeigti raksti par Ķīnu) kareivjus lielā armija ziemeļu pierobežā. Kad Vu atteicās no Li piedāvātā izlīguma, dumpinieku armija 3. maijā devās uz Lielo Ķīnas mūri, kuru no mandžūriem... |
Taipinu sacelšanās (kategorija Kari ar Ķīnu) karš Ķīnā (1850-1864), ko izraisīja taipinu (taipin - lielais taisnīgums) sektas sacelšanās un atsevišķas valsts izveidošana. Ķīnas imperatora armija asiņainajā... |
paramilitārajām grupām. Sarkanās armijas frakcija tika izveidota 1968. gadā. Nosaukta par godu Kubas, Ķīnas un Krievijas revolucionārajām armijām. Organizēta pēc Dienvidamerikas... |
skaita ir Tautas atbrīvošanas armija Ķīnā ar 2 250 000 aktīviem karavīriem un 800 000 rezerves personālu, kam seko Indijas armija ar 1 325 000 aktīviem karavīriem... |