Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Čūskas+Čūsku+sistemātika"!
Augstākās čūskas jeb augstāko čūsku infrakārta (Caenophidia) ir augstāk attīstīto čūsku grupa no divām īsto čūsku (Alethinophidia) infrakārtām. Reizēm... |
upuri arī ūdenī. Čūsku redze atkarībā no dzimtas var būt ļoti atšķirīga. Ir čūskas, kas spēj atšķirt tikai tumsu no gaismas, un ir čūskas ar izcilu redzi... |
Zemākās čūskas jeb zemāko čūsku virsdzimta (Henophidia) ir primitīvākā no divām īsto čūsku infrakārtas (Alethinophidia) grupām. Tā apvieno cauruļčūskas... |
Īstās čūskas jeb īsto čūsku infrakārta (Alethinophidia) ir viena no divām čūsku apakškārtas (Serpentes) infrakārtām. Tā apvieno gandrīz visas čūskas, izņemot... |
Gludenās čūskas ir relatīvi nelielas čūskas, ļoti reti pārsniedzot 60 cm garumu. Galva vizuāli viegli atdalās no kakla, bet, salīdzinot ar citām čūsku sugām... |
Gludenā čūska (Coronella austriaca) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie gludeno čūsku ģints (Coronella). Tā ir... |
Gliemjēdāju čūsku dzimta jeb gliemjēdājčūsku dzimta (Pareatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae)... |
Āfrikas zalkšu dzimta (pāradresēts no Mājas čūsku dzimta) Āfrikas zalkšu dzimta jeb mājas čūsku dzimta (Lamprophiidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas izveidota balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem. Tā ir māsas... |
Zalkšu dzimta (sadaļa Sistemātika) augstāko čūsku dzimta, kas ir lielākā no visām čūsku dzimtām un vēl nesenā pagātnē apvienoja apmēram divas trešdaļas jeb 70% no visām čūsku sugām pasaulē... |
Kobru dzimta (sadaļa Sistemātika) indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas. Kopumā izšķir 325 mūsdienās... |
Žņaudzējčūsku dzimta (sadaļa Sistemātika) Žņaudzējčūsku dzimta (Boidae) ir viena no čūsku apakškārtas (Serpentes) dzimtām, kas pieder pie zemāko čūsku virsdzimtas (Henophidia). Tā apvieno 58 mūsdienās... |
Ķirzakas (sadaļa Klasiskā sistemātika) nepieder abām pārējām klasiskajām zvīņrāpuļu apakškārtām — (čūskas un amfisbēni). Čūskas, iespējams, ir varānveidīgo ķirzaku pēcteči, un pēc bioloģiskajiem... |
Klasiskajā sistemātikā zvīņrāpuļi iedalījās 3 apakškārtās: amfisbēni (Amphisbaenia), čūskas (Serpentes) un ķirzakas (Lacertilia). Jaunākajās sistemātikās šis... |
Ūdensčūsku dzimta (sadaļa Sistemātika) mangrovju čūskas (Fordonia) Bengālijas dūņu zalkši (Ferania) Birmas ūdensčūskas (Gyiophis) Borneo ūdensčūskas (Homalophis) Dzeltenjoslas mangrovju čūskas (Cantoria)... |
Āzijas zemesčūsku dzimta (sadaļa Sistemātika) Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Šīs apakšdzimtas čūsku sugām ir ļoti īpatnējas zvīņas. Atšķirībā no citām čūsku sugām, kurām zvīņas piestiprinās pie ādas vienā... |
Varānu virsdzimta (sadaļa Sistemātika) dzimta (Lanthanotidae). Kopš 1998. gada sistemātikā (Lee et al., 1998) varānu virsdzimtā tiek iedalītas arī čūskas (Serpentes). Senākās varānu virsdzimtai... |
Zalkšu virsdzimta (kategorija Čūskas) virsdzimta (Colubroidea) ir čūsku apakškārtas (Serpentes) virsdzimta, kas apvieno 7 čūsku dzimtas, gandrīz visas augstāko čūsku dzimtas, izņemot kārpaino... |
Glodeņveidīgie (sadaļa Klasiskā sistemātika) kalpojušas gadiem ilgi. Klasiskajā sistemātikā zvīņrāpuļi iedalījās 3 apakškārtās: amfisbēni (Amphisbaenia), čūskas (Serpentes) un ķirzakas (Lacertilia)... |
Kārpainie zalkši (sadaļa Sistemātika) senākā no augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) un tai piederošās sugas bija sastopamas jau miocēna sākumā. Pārējo augstāko čūsku dzimtu priekštecis... |
Maskarēnu žņaudzējčūskas (sadaļa Sistemātika) Nelielas, slaidas čūskas, kuru maksimālais zināmais garums ir 1,3 m. To 1977. gadā datēja Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests. Čūsku augšžokļa kauls... |