Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Zemes+Atmosfēra+Atsauces"!
planētas Zeme atmosfēru. Par citām jēdziena atmosfēra nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu. Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā... |
jēdziena atmosfēra nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu. Šis raksts ir par gāzveida apvalku ap debess ķermeņiem. Par Zemes atmosfēru skatīt rakstu Zemes atmosfēra... |
zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli[nepieciešama atsauce] rekonstruēt Zemes vēsturi. Zeme kopā ar Sauli un citām Saules sistēmas planētām veidojusies... |
parasti 7—10 km augstumā virs Zemes. Spalvmākoņi izskatās plāni, tie bieži pēc izskata atgādina spalvas. Tie neveido ēnu uz Zemes virsmu, bet gan laiž cauri... |
Neptūns (planēta) (kategorija Lapas ar atsauču veidnēm, kas izmanto novecojušus parametrus) apriņķojumu vidēji 165 Zemes gadu laikā. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 16 stundās un 6 minūtēs. Neptūnam ir ļoti blīva atmosfēra, kas sastāv galvenokārt... |
Siltumnīcas efekts (kategorija Atmosfēra) starus, bet tie netiek cauri stiklam un uzsilda gaisu zem stikla. Furjē postulēja, ka Zemes atmosfēra var uzvesties līdzīgi stiklam. 1896. gadā zviedru fizikālķīmiķis... |
Venera (planēta) (sadaļa Atmosfēra un klimats) debess sfēras. Veneras orbīta atrodas Zemes orbītas iekšpusē, jo Venera atrodas tuvāk Saulei nekā Zeme. Attālums no Zemes līdz Venerai mainās no 45 līdz 259... |
Teleskops (kategorija Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces) ļauj saskatīt vairāk objekta detaļu. Novērojumu iespējas ierobežo Zemes atmosfēra, kas ir selektīvi caurlaidīga. Lai izvairītos no tās ietekmes, atsevišķos... |
Ziemeļblāzma (kategorija Atmosfēras optiskās parādības) Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tāpēc ziemeļblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs... |
Saules sistēma (sadaļa Atsauces un piezīmes) starp zemes grupas planētām, un tā ir vienīgā planēta, kur ir novērota plātņu tektonika. Zemes atmosfēra radikāli atšķiras no citu planētu atmosfērām, jo... |
Titāns (pavadonis) (sadaļa Atmosfēra) 1980. gadā atklāja, ka Titāna atmosfēra ir blīvāka nekā uz Zemes, bet atmosfēras spiediens 1,5 reizes lielāks, nekā uz Zemes. Pēc tam radās hipotēzes, ka... |
Manometriskais spiediens (kategorija Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces) virsmu ar laukumu 1 cm² Atmosfēra ( atm) - ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens... |
Lodveida zibens (kategorija Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces) Negaisa mākoņos tas novērots līdz 100 reižu biežāk nekā Zemes tuvumā.[nepieciešama atsauce] Lodveida zibens var parādīties pērkona negaisa un zibens... |
Encelads (pavadonis) (sadaļa Atmosfēra) iekšējām dzīlēm ne tikai atmosfērā, bet arī atklātā kosmosā. Pirmos datus par to, ka uz Encelada pastāvēja retināta atmosfēra sniedza Cassini starpplanētu... |
Merkurs (planēta) (kategorija Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces) mūsu ēras. Merkurs ir mazākā Zemes grupas planēta. Merkura ekvatoriālais diametrs ir aptuveni 4 879,4 km, tas ir 0,38 Zemes diametri. 70% Merkura sastāva... |
Ledājs (kategorija Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces) [nepieciešama atsauce] Tajos koncentrējas 25 miljoni km3 ledus[nepieciešama atsauce] — gandrīz divas trešdaļas no visa saldūdens apjoma uz Zemes. Ledājus klasificē... |
Gaisma (kategorija Visi Vikipēdijas raksti, kam nepieciešamas atsauces) Saule — dzeltenzaļgani. Dienas gaismu uz Zemes rada atmosfēra — gaisa slānis, kas aptver mūsu planētu. Atmosfērā saules stari izkliedējas un nonāk acīs... |
Lidmašīna (kategorija Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces) iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas, kosmosa kuģi lido ārpus Zemes atmosfēras un tā tālāk. Tātad, galvenā atšķirība no citiem lidaparātiem ir tā... |
lāses nolaižas lēni pat pie Tenebras spēcīgās gravitācijas. Tenebras atmosfēra sastāv no ūdens, kas stipri piesātināts ar skābekli un sēra oksīdiem.... |
Gaiss (kategorija Atmosfēra) Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru. Gaisu lielākoties veido slāpeklis (78%) un skābeklis (21%). Atlikušo vienu procentu veido argons... |