Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Sērs+Atrašanās+dabā"!
S nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu. Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16. Sērs ir nemetāls, kurš pieskaitāms pie halkogēniem... |
parastākie heteroatomi ir slāpeklis, skābeklis un sērs. Heterocikliskie savienojumi ir plaši izplatīti dzīvajā dabā un to īpašības ir ļoti daudzveidīgas. Heterocikliskos... |
Sērskābe (kategorija Sērs) daudzumos pieejams sērs vai sērūdeņradis, tos arī var lietot par izejvielām. Pirmās stadijas galaprodukts vienmēr ir sēra dioksīds. Tālāk sēra dioksīdu oksidē... |
Sudrabs (sadaļa Atrašanās dabā) ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47. Dabā sudrabs ir sastopams brīvā veidā un savienojumos ar sēru un hloru. Sudrabs ir metāls ar vislielāko elektrovadītspēju... |
Varš (sadaļa Atrašanās dabā) diviem stabiliem izotopiem — vara-63 (69,17% no kopējā daudzuma dabā) un vara-65 (30,83%). Dabā radioaktīvais varš nav sastopams. Varš ir gaišsārts un mīksts... |
Nātrijs (sadaļa Atrašanās dabā) elements ar simbolu Na un atomskaitli 11. Nātrijs ir sārmu metāls. Nātrijs dabā brīvā veidā nav sastopams, jo aktīvi reaģē ar gaisa skābekli (veidojot oksīdu... |
Litijs (sadaļa Atrašanās dabā) skābekli un ūdeni), tāpēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Litijs ir ķīmiski vismazāk aktīvais sārmu metāls. Dabā, savienojumu veidā litijs ir sastopams... |
Oksazols (sadaļa Atrašanās dabā) saturošiem peptīdiem. Atšķirībā no oksazola sēru saturošā analoga - tiazola, oksazola gredzenu saturošas vielas dabā sastopamas reti. Visvienkāršāk iegūt, dekarboksilējot... |
Kalcijs (sadaļa Atrašanās dabā) tabulas 2. grupas elements. Tas ir mīksts, sudrabaini balts metāls, bet dabā tas brīvā veidā nav sastopams, atrodams vienīgi savienojumu veidā. Kalcijs... |
Sērpaskābe (kategorija Sērs) Sērpaskābes molekulā sērs ir četrvērtīgs un atrodas vidējā oksidēšanas pakāpē, tādēļ sērpaskābe var būt kā oksidētājs, tā reducētājs. Sēra dioksīdu vai sulfītus... |
Telūrs (sadaļa Atrašanās dabā) ar sēru vai selēnu. Tas ir atrodams arī telurīdu veidā, piemēram, sudraba vai svina telurīdos, un kā telūra dioksīds, kas ir ļoti rets minerāls. Dabā ir... |
Ķemeru nacionālais parks (kategorija Jūrmalas daba) urbumiem. Par dziedniecībā noderīgiem uzskata tādus sērūdeņus, kuros kopējais sēra savienojumu daudzums nav mazāks par 10 mg/l. Sērūdeņus izmanto ārīgi peldēm... |
Broms (sadaļa Atrašanās dabā) saistīta ar abiem ķīmiķiem. Dabā broms brīvā veidā nav sastopams. Zemes garozā broms sastāda 1,6×10-6 masas procentus. Dabā broms ir sastopams bromūdeņražskābes... |
Fluors (sadaļa Atrašanās dabā) fluorīdu OF2 un dioksidifluorīdu O2F2. Fluors dabā brīvā veidā nav sastopams lielās ķīmiskās aktivitātes dēļ. Dabā fluors ir sastopams fluorīdu (fluorūdeņražskābes... |
hidrosulfīds. Avoti gadā deva aptuveni 10 000 sēra un dūņu vannu („Kurzemes Balss”, 1928. gada 2. martā). Dabas liegums izveidots 1927. gadā kā aizsargājamā... |
Furāns (sadaļa Atrašanās dabā) šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaržu. Furāna atvasinājumi plaši sastopami dabā. Piemēram, daudzi ogļhidrāti veido tautomēro formu, kuras pamatā ir skābekli... |
Arsēns (sadaļa Atrašanās dabā) būt gan metālu, gan nemetālu īpašības. Arsēns dabā ir sastopams gandrīz tikai savienojumu veidā ar sēru un citiem metāliem (retumis atrodami arsēna tīrradņi)... |
Alumīnijs (sadaļa Atrašanās dabā) viegls, sudrabbalts metāls. Alumīnijs dabā nav sastopams brīvā veidā, jo reaģē ar ūdeni, skābēm un sārmiem. Dabā alumīnijs ir sastopams galvenokārt alumīnija... |
Rādijs (sadaļa Atrašanās dabā un iegūšana) dažreiz pieskaita pie sārmzemju metāliem. Lielās radioaktivitātes dēļ rādijs dabā tikpat kā nav sastopams. Rādijs ir urāna radioaktīvās sabrukšanas produkts... |
Dzelzs (sadaļa Atrašanās dabā) otrais izplatītākais metāls aiz alumīnija. Dzelzs ir feromagnētisks metāls un dabā ir sastopama galvenokārt savienojumu veidā, lai gan retumis atrodami dabiski... |