Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Slāpeklis". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7. Parasti slāpeklis ir divatomu gāze, kuras ķīmiskā formula ir N2. Dabā... |
Šķidrais slāpeklis ir bezkrāsains šķidrums - slāpekļa šķidrais agregātstāvoklis. Atmosfēras spiedienā šķidrais slāpeklis vārās pie –195,8° C, tā blīvums... |
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums. Slāpekļa dioksīds rodas, gaisā sadaloties vai reaģējot visiem... |
2NO + 3Hg2SO4 + 4H2O Atšķirībā no iepriekšējās reakcijas, pilnīgi viss slāpeklis no slāpekļskābes pāriet gāzveidīgajā NO, tādēļ tā tilpumu var izmērīt... |
Slāpekļa(III) oksīds (N2O3) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem. Slāpekļa(III) oksīds tīrā veidā pastāv tikai cietā... |
Slāpekļa(V) oksīds (N2O5) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — slāpekļa oksīds, kurā slāpeklis ir augstākajā oksidēšanas pakāpē +5. Slāpekļa(V)... |
Dislāpekļa oksīds (pāradresēts no Slāpekļa oksiduls) par slāpekļa(I) oksīdu ar struktūrformulu N−O−N. Tas ir nepareizi, jo slāpeklis nemēdz būt vienvērtīgs. Dislāpekļa oksīda molekulā abiem slāpekļa atomiem... |
Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi. Ir pazīstami pieci "klasiskie" slāpekļa oksīdi (divi no tiem bez tam var eksistēt dimēru formā)... |
Amonjaks (kategorija Slāpeklis) minerālmēslus (slāpekļa mēslojums). Katalītiski oksidējot amonjaku, iegūst slāpekļskābi. Amonjaks nedeg, taču, degot tīrā skābeklī, veidojas slāpeklis un ūdens:... |
Slāpekļūdeņražskābe (kategorija Slāpeklis) (piemēram, varu), izdaloties slāpekļa(II) oksīdam un ūdenim, tā arī slāpekļūdeņražskābe oksidē metālus un izdalās slāpeklis un amonjaks: Cu + 3HN3 → Cu(N3)2... |
Kjeldāla metode (kategorija Slāpeklis) pilnīgi viss pārtikā organiski saistītais slāpeklis, nevis tikai atsevišķi olbaltumvielās ietilpstošais slāpeklis. Kjeldahl, J. (1883) "Neue Methode zur... |
Piemēram, slāpeklis ir elektronegatīvāks par ūdeņradi un amonjaka NH3 molekulā trīsvērtīgā slāpekļa oksidēšanas pakāpe ir −3. Savukārt slāpekļa trifluorīda... |
Joda nitrīds (pāradresēts no Slāpekļa trijodīds) Joda nitrīds biežāk tiek saukts par slāpekļa trijodīdu, taču šis nosaukums nav pareizs no ķīmijas viedokļa, jo slāpeklis ir elektronegatīvāks par jodu. Joda... |
rezultātā atbrīvojās slāpeklis. Arī baktēriju darbības rezultātā no amonjaka izdalījās slāpeklis. Tomēr lielākā daļa mūsdienu atmosfēras slāpekļa veidojusies fotolīzes... |
ūdeņradis (H); XIV grupas elements — ogleklis (C); XV grupas elementi — slāpeklis (N), fosfors (P); XVI grupas elementi — skābeklis (O), sērs (S), selēns... |
Slāpekļskābe (kategorija Slāpeklis) slāpekļskābe ir bezkrāsaina, bet ar laiku tā sāk sadalīties un tajā uzkrājas slāpekļa oksīdi, kas nokrāso šķidrumu dzeltenīgu. Slāpekļskābes sāļus sauc par nitrātiem... |
atomiem. Šādus atomus dēvē par heteroatomiem - parastākie heteroatomi ir slāpeklis, skābeklis un sērs. Heterocikliskie savienojumi ir plaši izplatīti dzīvajā... |
sastāv no oglekļa. To sastāvā bieži ir arī ūdeņradis, sērs, skābeklis un slāpeklis. Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām paleozoja ērā apmēram... |
metāla un skābes koncentrācijas slāpeklis reducējas līdz amonjakam un amonija sāļiem, slāpekļa(II) oksīdam vai slāpekļa(IV) oksīdam. Reaģējot koncentrētai... |
elementiem Visumā. Vairāk ir tikai ūdeņradis, hēlijs, skābeklis, ogleklis un slāpeklis. Bet uz Zemes neons nav tik izplatīts ķīmiskais elements. Dabā neons ir... |