Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Debess+ķermenis"!
Astronomisks objekts (pāradresēts no Debess ķermenis) Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā. Pie debess ķermeņiem pieskaita Sauli, Mēnesi, Saules sistēmas planētas... |
Ķermenis var būt: bioloģisks ķermenis cilvēka ķermenis fizikāls ķermenis debess ķermenis ģeometrisks ķermenis... |
Apriņķojuma periods (kategorija Debess mehānika) laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu. Debess ķermeņiem izšķir vairākus... |
Debess poli ir punkti, kuros pasaules ass šķērso debess sfēru. Izšķir debess ziemeļpolu un debess dienvidpolu. Novērotājam, kurš stāv uz Zemes ziemeļpola... |
debess ķermeņi projicējas tā, kā tie redzami novērošanas vietā. Galvenie debess sfēras lielie riņķi ir matemātiskais horizonts, debess ekvators, debess meridiāns... |
Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā... |
mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju). Katram ķermenim, atkarībā no tā masas, ir... |
zvaigžņlieluma zvaigzne. Jo debess ķermenis ir spožāks, jo mazāks tā zvaigžņlielums. Zvaigžņlielumu izmanto debess ķermeņu redzamā spožuma un absolūtā... |
apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs. To mēra zvaigžņlielumos, apzīmē m. Jo debess ķermenis spožāks, jo... |
Rotācijas periods (kategorija Debess mehānika) Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm. Arī diennakts.... |
Saules sistēmas mazais ķermenis ir Saules sistēmas objekts, kurš nav ne planēta, ne pundurplanēta, ne pavadonis. Šādu terminu 2006. gadā ieviesa Starptautiskā... |
"klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek... |
Orbīta (kategorija Debess mehānika) ir par debess ķermeņa trajektoriju kosmiskajā telpā. Par citām jēdziena Orbīta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu. Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija... |
Orbītas slīpums (kategorija Debess mehānika) veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni. Saules sistēmas gadījumā to definē, kā leņķi, ko veido Saules sistēmas debess ķermeņa orbītas... |
Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku... |
Atmosfēra (sadaļa Citu debess ķermeņu atmosfēras) spēcīgs debess ķermeņa radīts gravitācijas spēks, kas neļauj atmosfērai noplūst starpzvaigžņu telpā. Līdz ar to var novērot saistību, ja debess ķermenis ir... |
Orbītas lielā pusass (kategorija Debess mehānika) pusass ir puse no debess ķermeņa eliptiskās orbītas garākās (lielās) ass, vidējais attālums no debess ķermeņa līdz centrālajam ķermenim, ap kuru tas riņķo... |
lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa. Ja šim debess ķermenim nav atmosfēras, nolaižamajam aparātam jābūt aprīkotam ar... |
Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu. Pašreiz neeksistē vispārpieņemta definīcija, kura precīzi definētu, kas ir... |
Sedna, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk tālu. Tas ir viens no tālākajiem zināmajiem Saules sistēmas... |