Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Cēlgāzes". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
to veidotie savienojumi ir nestabili. Cēlgāzes parasti ir sastopamas dabā brīvā veidā (gaisa sastāvā). Cēlgāzēm ir raksturīgi ļoti mazi starpatomu iedarbības... |
īpašības; vēl metāliskāks teorētiski ir tenesīns (Ts)); XVIII grupas elementi (cēlgāzes) — hēlijs (He), neons (Ne), argons (Ar), kriptons (Kr), ksenons (Xe), radons... |
Radons (kategorija Cēlgāzes) simbolu Rn un atomskaitli 86. Radons ir smaga, radioaktīva un bezkrāsaina cēlgāze. Tas veidojas dažādu radioaktīvo elementu (tai skaitā rādija) radioaktīvās... |
Ksenons (kategorija Cēlgāzes) elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54. Ksenons ir salīdzinoši smaga cēlgāze bez krāsas un smaržas, kura brīvā veidā nelielos daudzumos ir sastopama... |
savienojas ar visām vienkāršām vielām, izņemot halogēnus, cēlmetālus un cēlgāzes. Daudzas vielas gaisā un tīrā skābeklī lēnām oksidējas. Oksidēšanās notiek... |
oksidētājs. Fluors spēj reaģēt ar gandrīz visiem elementiem, izņemot dažas cēlgāzes. Fluora atmosfērā deg pat tādas stabilas vielas kā ūdens un platīns: 2F2... |
Kriptons (kategorija Cēlgāzes) Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36. Kriptons ir cēlgāze. Dabā kriptons ir sastopams mazos daudzumos brīvā veidā gaisā, no kā to... |
Neons (kategorija Cēlgāzes) Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10. Neons ir ķīmiski inerts un neveido savienojumus (elektriskā izlāde var... |
Argons (kategorija Cēlgāzes) (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18. Argons ir viena no cēlgāzēm. Argons dabā ir sastopams brīvā veidā, gaisa sastāvā. Tas sastāda 0,93%... |
miris 1916. gada 23. jūlijā) bija skotu ķīmiķis. Remzijs ir pazīstams kā cēlgāzu atklājējs. 1904. gadā saņēmis Nobela prēmiju ķīmijā par inerto gāzu elementu... |
izrauties no čaulām, līdz ar to tam ir fizikālās īpašības, kas ir līdzīgas cēlgāzēm. Dzīvsudrabs veido sakausējumus (amalgamas) ar ļoti daudziem metāliem,... |
lantanoīdos, aktinīdos, pārejas metālos, pusmetālos, citos metālos, halogēnos, cēlgāzēs un citos nemetālos. Ķīmiskos elementus raksturo atomskaitlis, kas ir vienāds... |
visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus. Šī cēlgāze nav indīga, kā arī ir bez krāsas, smaržas un garšas. Hēlijs ir periodiskās... |
kopumu, ko kopā tur kovalentās saites, lai arī ir vienatomu molekulas (cēlgāzēm). Viena no molekulas īpašībām ir empīriskā formula. Visās ūdens molekulās... |
konfigurācijas (oktetus) ārējās elektronu čaulās — šādi okteti atbilst cēlgāzu elektronu struktūrai un ir enerģētiski visizdevīgākie. Piemēram, nātrija... |
sēru un fosforu, veidojot fluorīdus un oksofluorīdus. Tas reaģē pat ar cēlgāzi ksenonu. 25 °C temperatūrā šajā reakcijā rodas ksenona difluorīds un skābeklis:... |
kušanas un viršanas temperatūras ir stipri zemas (vēl zemākas ir tikai cēlgāzei hēlijam, kas vispār neveido molekulas). H2 molekulas ir visai stabilas... |
slāpeklis (78%) un skābeklis (21%), mazāk par 1% — oglekļa dioksīds un cēlgāzes. Atmosfēra sastāv no pieciem dažādos augstumos izvietotiem slāņiem. Katram... |
atrasties pašā periodiskās sistēmas sākumā un, iespējams, piederēt pie cēlgāzēm. Mūsdienās pazīstams tikai viens neitronija "izotops" — brīvais neitrons... |
komēta kļuva par pirmo komētu, uz kuras tika atklāts argons, viena no cēlgāzēm. Cēlgāzes ir ķīmiski inertas, kā arī tās ir ar dažādām vārīšanās temperatūrām... |