Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Austrumslāvi". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem. Mūsdienās pie austrumslāvu... |
Austrumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem. Šīs valodu grupas valodas izplatītas Austrumeiropā, Ziemeļāzijā. Pēc pratēju skaita lielākās austrumslāvu... |
Krievu valoda (kategorija Austrumslāvu valodas) Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no četrām šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām, pārējās trīs ir rusīnu (kuras patstāvīgas valodas... |
Senkrievu valoda (kategorija Austrumslāvu valodas) valstīs lietoja tur dzīvojušās austrumslāvu ciltis. Valodas pierakstam izmantoja kirilicu (iespējams, ka austrumslāviem pirmskristietības laikmetā bija... |
Slāvi (sadaļa Austrumslāvu cilšu izveidošanās) slovākiem un poļiem. Pamatraksts: Austrumslāvi Mūsdienu krievu, ukraiņu un baltkrievu priekšteči — austrumslāvi ziemeļaustrumu virzienā iespiedās baltu... |
pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas. Tās iedalās rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodās. Slāvu valodas ir izplatītas Centrāl- un Austrumeiropā... |
Rutēņu valoda (kategorija Austrumslāvu valodas) проста мова, poļu: język ruski, latīņu: lingua ruthenica) ir izzudusi austrumslāvu valoda, kurā runāja Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas... |
Rusīnu valoda (kategorija Austrumslāvu valodas) Rusīnu valoda (русиньскый язык) ir austrumslāvu valoda, kurā galvenokārt runā rusīni. Rusīni lielākoties dzīvo Slovākijā, Serbijā, Polijā un Ukrainā. Daži... |
Rusīni (rusīnu: Русины), zināmi arī kā Karpatijas rutēņi, ir austrumslāvu tauta, kura galvenokārt dzīvo Ukrainas rietumos (Aizkarpatu apgabalā), Slovākijas... |
Ukraiņi (ukraiņu: українці; [ukrɑˈjinʲtsʲi]) ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju). Starp slāvu tautām... |
vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un... |
Tiek uzskatīts, ka latviešu valodā vārds "karogs" pirms 13. gadsimta ar austrumslāvu cilšu valodu starpniecību (senslāvu (xorǫgy), senkrievu (хоругы)) aizgūts... |
Baltkrievu valoda (беларуская мова, izrunā: [bʲelaˈruskaja ˈmova]) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi. Tā ir viena no... |
[ukraˈjinsʲka ˈmɔva]), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda. Tā ir Ukrainas valsts valoda un viena no oficiālajām Piedņestras... |
pamatiedzīvotāji, 2019. gadā veidoja 84,9 % no iedzīvotāju skaita. Pieder pie austrumslāvu tautām, runā baltkrievu un krievu valodā. Baltkrievu diaspora dzīvo arī... |
kozaki (ukraiņu: kозаки no tatāru: Qazaklar — 'brīvcilvēki') ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs... |
gandrīz pilnīgi nopostīja Mongoļu impērijas karaspēks, un sākās tās kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijiva saglabāja reliģiskā centra... |
poļu: Cesarz, ungāru: Császár, slovāku: Cisár), bet dienvidslāvu un austrumslāvu valodās kopš 9. gadsimta pārveidojās par vārdu "cars" (цр) (bulgāru:... |
(kancelejas slāvu valodā), jo lielākā daļa iedzīvotāju un aristokrātijas bija austrumslāvi. Lietuviešu valodai šajā laikā nebija rakstības un pārvaldē to neizmantoja... |
gadsimta sajaucās ar austrumslāvu ienācējiem. No 9. līdz 14. gadsimtam tagadējās Baltkrievijas teritorijā atradās austrumslāvu kņazistes, no kurām politiski... |