Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Sērs". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
S nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu. Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16. Sērs ir nemetāls, kurš pieskaitāms pie halkogēniem... |
sāpes. Ja ausī iekļūst ūdens, sērs uzbriest un rada pēkšņu dzirdes pavājināšanos vai pat īslaicīgu kurlumu. Ja ausī ir sēra korķis, nav ieteicams tīrīt... |
anhidrīdu. Sēra trioksīda molekulai ir plakana, trīsstūrveida forma ar sēra atomu centrā (sērs atrodas sp2 hibridizācijas stāvoklī). SO3 ir nepolāra molekula... |
satur sēru vai tā savienojumus, to sadegšanas produkti arī bieži vien satur sēra dioksīdu. Dabā sēra dioksīds ir sastopams vulkānu gāzēs. Atmosfērā sēra dioksīds... |
Sēra heksafluorīds SF6 ir sēra un fluora binārais savienojums, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6. Sēra heksafluorīds ir bezkrāsaina, smaga... |
Sērskābe (kategorija Sērs) daudzumos pieejams sērs vai sērūdeņradis, tos arī var lietot par izejvielām. Pirmās stadijas galaprodukts vienmēr ir sēra dioksīds. Tālāk sēra dioksīdu oksidē... |
sastāva. Vulkanizācijas procesā sērs reaģē ar kaučuku, veidojot šķērssaites starp polimēru ķēdēm. Jo vairāk šādu saišu ("sēra tiltiņu"), jo iegūtā gumija... |
Sēra (franču: Cère) ir 120 kilometrus gara Dordoņas kreisā krasta pieteka Francijas dienviddaļā, Centrālajā masīvā. Izteka Senžakdeblā komūnā Kantālas... |
plānotajiem Sēru trijstūra pieminekļiem. 2017. gada 20. novembrī netālu no Jekaterinburgas (Sēru maskas: Eiropa — Āzija) tika atklāts otrais Sēru trijstūra... |
Dzirde (sadaļa Sēra korķis) bungplēvītes. Kad ausu sērs sastrēgst ārējās auss ejā, neatslāņojas un tāpēc kļūst cietāks, rodas sēra korķis. Pasliktinās dzirde un ja sērs saskaras ar ūdeni... |
Sērogleklis (kategorija Sērs) lieto par šķīdinātāju (tajā labi šķīst daudzas organiskas vielas, fosfors, sērs, jods). Sēroglekli izmanto arī lauksaimniecībā cīņai pret kaitēkļiem. Lielos... |
temperatūrām. Tā kā sērs izvirduma laikā sakarst līdz dažādām temperatūrām, tad arī veidojas atšķirīgs krāsojums. Bez tam, sēra savienojumiem ir ļoti... |
Akmeņogles galvenokārt sastāv no oglekļa. To sastāvā bieži ir arī ūdeņradis, sērs, skābeklis un slāpeklis. Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām... |
Sērpaskābe (kategorija Sērs) Sērpaskābes molekulā sērs ir četrvērtīgs un atrodas vidējā oksidēšanas pakāpē, tādēļ sērpaskābe var būt kā oksidētājs, tā reducētājs. Sēra dioksīdu vai sulfītus... |
Sulfāti (kategorija Sērs) Sulfāti (franču: sulfate, no latīņu: sulphur — 'sērs') ir sērskābes sāļi. Lielākoties tie labi šķīst ūdenī, izņemot kalcija, stroncija, svina un bārija... |
elementi — slāpeklis (N), fosfors (P); XVI grupas elementi — skābeklis (O), sērs (S), selēns (Se); XVII grupas elementi (halogēni) — fluors (F), hlors (Cl)... |
Sērūdeņradis (kategorija Sērs) Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums. Sērūdeņradis ir bezkrāsaina, indīga gāze ar raksturīgu ļoti nepatīkamu puvušu olu smaku. Ūdenī... |
Pirīts (pāradresēts no Sēra kolčedāns) Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II)... |
Dietilēteris (pāradresēts no Sēra ēteris) ar sērskābi paaugstinātā temperatūrā. Tādēļ dietilēteri dažkārt dēvē par sēra ēteri. Reaģējot ar gaisa skābekli, dietilēteris veido peroksīdus ar augstāku... |
attiecīgā elementa nosaukuma (pelēkā alva, sarkanais fosfors, monoklīnais sērs). Ir pazīstamas vairāk nekā 400 vienkāršās vielas. Vienkāršas vielas pamatā... |