Ziemeļaustrumu Zeme

Ziemeļaustrumu Zeme (norvēģu: Nordaustlandet) ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, otra lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.

Izvietojusies starp Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos un Barenca jūru austrumos. Ziemeļaustrumu zeme veido 24% no arhipelāga teritorijas.

Ziemeļaustrumu Zeme
Nordaustlandet
Ziemeļaustrumu Zeme
Arktiskā tuksneša ainava
Ģeogrāfija
Ziemeļaustrumu Zeme
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 79°48′N 22°24′E / 79.800°N 22.400°E / 79.800; 22.400 22°24′E / 79.800°N 22.400°E / 79.800; 22.400
Arhipelāgs Svalbāra
Platība 14 443 km²
Garums 170 km
Platums 125 km
Augstākais kalns Nūrdomens
783 m
Administrācija
Karogs: Norvēģija Norvēģija
Teritorija Svalbāra
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Ziemeļaustrumu Zeme Ziemeļaustrumu Zeme Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Ziemeļaustrumu Zeme izvietojusies arhipelāga ziemeļaustrumos. Hinlopena šaurums rietumos to atdala no Špicbergenas, bet Ērika Ēriksena šaurums dienvidos — no Karaļa Kārļa Zemes. Stipri izrobots fjordu krasts, piekrastē daudz nelielu saliņu un klinšu. 76% no salas teritorijas aizņem ledāju masīvi. Lielākie no tiem ir līdz 560 m biezā Eustfonna austrumos ar salas augstāko punktu Nūrdomenu un Vestfonna salas ziemeļrietumos.

Salā valda arktiskais jūras klimats. Lielākajā salas daļā arktiskais tuksnesis un tundra. Mīt leduslāči, ziemeļbrieži, valzirgi, vasarā ligzdo vairākas putnu sugas. Visu salas teritoriju aizņem Ziemeļaustrumu Svalbāras dabas rezervāts.

Vēsture

Salas dienvidu krastu 1617. gadā atklāja britu Muscovy Company vaļu mednieki, kas to vēlāk atzīmēja kartēs kā Sera Tomasa Smita Zemi (Sir Thomas Smyth's Iland). Holandiešu 1662. gada kartē tā atzīmēta kā Austrumu Zeme (Oostlandt ), bet 1710, gada kartē sala apzīmēta ar tagadējo nosaukumu (Het Noord Ooster Land).

Ziemeļaustrumu Zeme ir cilvēku vismazāk skartā Svalbāras daļa. Tajā ir bijušas tikai dažas norvēģu un krievu (pomoru) mednieku apmetnes. 2. pasaules kara laikā salas ziemeļu piekrastē Vācijas kara flote ierīkoja Haudegenes meteostaciju. Starptautiskā ģeofizikas gada laikā 1957.—1958. gadā Mērčisona fjorda krastā darbojās Kinnvikas polārstacija.

Atsauces

Ārējās saites


Tags:

Ziemeļaustrumu Zeme ĢeogrāfijaZiemeļaustrumu Zeme VēstureZiemeļaustrumu Zeme AtsaucesZiemeļaustrumu Zeme Ārējās saitesZiemeļaustrumu ZemeArhipelāgsArktikaBarenca jūraNorvēģijaNorvēģu valodaSvalbāraZiemeļu Ledus okeāns

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

Latvijas neatkarības atjaunošanaJuris PodnieksRomānsZiemeļamerikaBeļģijas pilsētu uzskaitījumsMadeiraŪdens piesārņojumsRīgas radio un televīzijas tornisSmiltisVācijas pilsētu uzskaitījumsBrazīlijaDienvidkurzemes novada ciemu uzskaitījumsSāmiDienvidaustrumāzijaLatvijas RadioHolokaustsIzcelšanās NormandijāSalaspilsBarbarosa (plāns)IndonēzijaLatvijas politisko partiju uzskaitījumsEritrocītiStarptautiskie automobiļu reģistrācijas kodiIzvadorgānu sistēmaPlātņu tektonikaZemes garozaVizma BelševicaUlmaņa apvērsumsKartupelisHK MogoChatGPTKarbonskābesRenē DekartsOgļūdeņražiUgunsGrēksKubas raķešu krīzeAtakamas tuksnesisEdgars RinkēvičsRūdolfs BlaumanisPopārtsSalu valstu sarakstsDžeimss HantsPersona non grataLatvijaSēlijaMalakas pussalaFrancijas pilsētu uzskaitījumsDzīvniekiAivieksteLielā PiektdienaBisektriseAukstais karšAstrida LindgrēnaNeironsProzaKrusta kariLatvijas Republikas Ministru prezidentsVentas rumbaPansija pilīMārcis OšsASV prezidentu uzskaitījumsArāla jūraVatikānsUkrainaArhimēda spēksLatviešu valodaKrimaSērskābeUldis DumpisCentrālā LusonaDekameronsLatvijas Republikas Ministru kabinetsLatvijas vēstures hronoloģijaOglekļa monoksīds🡆 More