Vistu Un Zosu Virskārta
Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) ir neognatu infraklses (Neognathae) putnu virskārta, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas kārtas un vairākas izmirušas putnu grupas.
Vistveidīgo kārta (Galliformes) un visas izmirušās putnu grupas, kas ir tuvāk radniecīgas vistveidīgajiem putniem, nevis zosveidīgajiem (Anseriformes) tiek apvienotas kopīgā kladā Pangalliformes. Zosveidīgie un vistveidīgie putni ir samērā tuvu radniecīgi, ko apstiprina arī jaunākie DNS pētījumi.
| Vistu un zosu virskārta Galloanserae (Sclater, 1880) | |
|---|---|
 Sarkanā savvaļas vista (Gallus gallus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Virskārta | Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) |
| Iedalījums | |
| 2 mūsdienās dzīvojošas kārtas:
| |
 Vistu un zosu virskārta Vikikrātuvē | |
Kopīgās īpašības
Lai gan zoveidīgajiem un vistveidīgajiem putniem ir samērā atšķirīga ekoloģija un morfoloģija, kas ir atbilstoša putnu dzīves veidam, abām grupām joprojām ir vairākas kopīgas īpašības, kas apvieno ūdenī un uz sauszemes dzīvojošās vistu un zosu sugas. Abu grupu sugām ir raksturīga augsta dējība. Gan zosveidīgajiem, gan vistveidīgajiem putniem dējumā parasti ir vairāk kā 5 olas un ļoti bieži vairāk kā 10 olas. Salīdzinoši, piemēram, baložveidīgie vai plēsīgie putni parasti dēj 2 olas, ļoti reti dējot vairāk olu. Lielākā daļa putnu sugu ir monogāmas, bet daļa šīs virskārtas sugu ir poligāmas. Mazuļi pēc izšķilšanās ir ļoti labi attīstīti. Tie uzreiz spēj sekot līdzi saviem vecākiem, paši baroties un ūdensputnu sugu mazuļi dažu stundu vecumā prot peldēt un nirt. Mazuļus sedz labi attīstītas pūkas un tie pat spēj nelielus attālumus lidot, pametot ligzdu.
Starp dažādajām šīs grupas ģintīm ļoti bieži var novērot hibrīdus. Piemēram, pērļvistas ļoti viegli hibridizējas ar mājas vistām vai Indijas pāvu. Savstarpēji sugas nav tuvu radniecīgas, bet spēj radīt veslīgus pēcnācējus.
Sistemātika
Vistu un zosu virskārta (Galloanserae)
- kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
- †dzimta Brontornithidae
- †dzimta Dromornithidae
- †dzimta Gastornithidae
- Kliedzējzosu dzimta (Anhimidae)
- Pīļu dzimta (Anatidae)
- Žagatzosu dzimta (Anseranatidae)
- klada Pangalliformes
- kārta Vistveidīgie (Galliformes)
- †dzimta Paraortygidae
- †dzimta Quercymegapodiidae
- †dzimta Sylviornithidae
- Kokuvistu dzimta (Cracidae)
- Lielkājvistu dzimta (Megapodiidae)
- Fazānu virsdzimta (Phasianoidea)
- †dzimta Gallinuloididae
- Amerikas paipalu dzimta (Odontophoridae)
- Fazānu dzimta (Phasianidae)
- Pērļvistu dzimta (Numididae)
- †Austinornis
- †Archaealectrornis
- †Cyrtonyx
- †Linquornis
- †Archaeophasianus
- †Palaealectoris
- †Palaeoalectoris
- †Palaeonossax
- †Palaeortyx
- †Procrax
- †Shandongornis
- †Taoperdix
- kārta Vistveidīgie (Galliformes)
Atsauces
Ārējās saites
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Vistu un zosu virskārta, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.