Trnava: Pilsēta Slovākijā
Trnava (slovāku: Trnava) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala un Trnavas apriņķa centrs.
Pilsēta ir vēsturiskā Slovākijas arhibīskapa rezidences vieta, tāpēc dažkārt dēvēta par Slovākijas Romu. Pie pilsētas atrodas Citroën autorūpnīca.
| Trnava | |||
|---|---|---|---|
| Trnava | |||
 Trnavas katedrāle | |||
| |||
  Trnava | |||
| Koordinātas: 48°22′38″N 17°35′14″E / 48.37722°N 17.58722°E 17°35′14″E / 48.37722°N 17.58722°E | |||
| Valsts |  Slovākija | ||
| Apgabals | Trnavas apgabals | ||
| Apriņķis | Trnavas apriņķis | ||
| Rakstos | 1211 | ||
| Pilsētas tiesības | 1372 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 71,54 km2 | ||
| Augstums | 146 m | ||
| Iedzīvotāji (2021) | |||
| • kopā | 63 803 | ||
| • blīvums | 916,1/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | www | ||
 Trnava Vikikrātuvē | |||
.svg)
Vēsture
Trnava rakstos pirmoreiz minēta 1211. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas Trnava līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Naģsombata (Nagyszombat). 1238. gadā Trnava bija pirmā Slovākijas pilsēta, kurai ar karaļa lēmumu tika piešķirtas pilsētas tiesības. Pēc tam, kad 1541. gadā Osmaņu impērija iekaroja mūsdienu Ungārijas teritoriju, uz Trnavu tika pārcelta Estergomas arhibīskapa rezidence, tā palika šeit līdz 1820. gadam. 16. un 17. gadsimtā Trnava bija svarīgs kontrreformācijas centrs. Ar jezuītu atbalstu šeit tika nodrukāts pirmais Bībeles tulkojums ungāru valodā. No 1635. līdz 1777. gadam šeit darbojās jezuītu Trnavas universitāte, tolaik vienīgā universitāte Ungārijā. 1787. gadā, balstoties uz Trnavas dialektu, mācītājs Antons Bernolāks izveidoja pirmo slovāku valodas standartu. 19. gadsimta sākumā pilsētas nozīme samazinājās, jo arhibīskapa rezidence tika pārcelta atpakaļ uz Estergomu, bet universitāte — uz Budu. Tomēr pēc tam, kad 1844. gadā tika atklāta pirmā Ungārijas dzelzceļa līnija, kas savienoja Trnavu ar Bratislavu, pilsētā sāka strauji attīstīties rūpniecība. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 1977. gadā Trnava atkal kļuva par athibīskapa rezidences vietu. No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta.
Cilvēki
2001. gadā absolūtais vairākums (96,89 %) pilsētas iedzīvotāju bija slovāki. Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (71,85 %), nereliģiozi (18,37 %).
Trnavā dzimuši futbolists Jūliuss Beliks (Július Bielik, 1962), vesera metējs Libors Harfreitags (Libor Charfreitag, 1977), kardināls Jurajs Hauliks (Juraj Haulik, 1788 – 1869), futbolists Ļubošs Kamenārs (Ľuboš Kamenár, 1987), futbolists Kamils Kopūneks (Kamil Kopúnek, 1984), futbolists Antons Malatinskis (Anton Malatinský, 1920 – 1992). Smolenicas ciemā dzimis izgudrotājs Štefans Baničs (Štefan Banič, 1870 – 1941), bet Zavaras ciemā - futbolists Ļubošs Hanzels (Ľuboš Hanzel, 1987).
Pilsētā bieži uzturējās Ungārijas karalis Lajošs I Lielais (I. Lajos, 1326 - 1382), kurš šeit miris.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trnava.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Trnava, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.