Telsons

No citiem vēdera segmentiem atšķiras ar to, ka tam nav sava vēdera nervu ķēdes ganglija un īstas segmentu ekstremitātes. Embrionālajā attīstībā veidojas aiz augšanas zonas, kas veido segmentus, un tam nav celomiskā dobuma aizmetņu.

Daudziem vēžveidīgajiem telsona galā atrodas furka jeb furkālie zari, kas parasti ir neposmoti piedēkļi, bieži vien aprīkoti ar dzelkšņiem vai sariņiem. Ūdensblusām līdzīgi kā divvākčauļiem lielais telsons saucas postabdomens. Airkājvēžu pētnieki telsonu mēdz saukt par pēdējo vēdera segmentu, kas ir jāņem vērā uzskaitot vēdera segmentus pēc taksonu noteicējiem.

Desmitkājvēžu Macrura grupai telsons veido t.s. astes spuru. Tas tiek izmantots "bēgšanas reakcijā", kad vēzis (vai garnele), vairākas reizes spēcīgi pieliecot vēdera segmentus, atmuguriski ātri aizpeld.

Dažās rokasgrāmatās par telsonu sauc zobenastes astes dzelksni, kā arī skorpionu metasomas pēdējo segmentu, uz kura atrodas indes dzelksnis. Taču šāds termina pielietojums nav ieteicams, jo šī abas struktūras nav homoloģiskas vēžveidīgo telsonam. Zobenastes dzelksnī ietilpst vairāki ar telsonu saplūduši segmenti, bet skorpionu pēdējais (sestais) metasomas segments, domājams, veido tikai anālās plātnes daļu, jo anālā atvere tiem atrodas pēdējā (piektajā) metasomas segmentā.