Daugavas Kauja
Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Kaujā piedalījās arī Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēka vienība Ferdinanda Ketlera vadībā.
| Daugavas kauja, arī Spilves kauja | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no the Lielā Ziemeļu kara | |||||||
 Zviedru uzbrukums pāri Daugavai Spilves kaujas laikā 1701. gada jūlijā | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 Zviedrijas Karaliste |  Saksijas kūrfirstiste Kurzemes hercogiste Krievijas cariste | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Kārlis XII | Ādams fon Šteinavs Oto Arnolds fon Paikuls Ferdinands Ketlers Aņikita Repņins | ||||||
| Spēks | |||||||
| 14 000 karavīru: no tiem 7 000 iesaistīti kaujā | 29 000 karavīru: no tiem 13 000 iesaistīti kaujā | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| 100 nogalināti, 400 ievainoti | 1 300 nogalināti un ievainoti, 700 sagūstīti | ||||||
Norise
Kauja notika 1701. gada 19. (9.) jūlijā Spilves pļavās Pārdaugavā. Sakšu armijas virspavēlnieks grāfs Ādams fon Šteinavs (Adam Heinrich Graf von Steinau) taktiski kļūdījās, gaidot zviedru uzbrukumu Koknesē un pirms kaujas sadalīja savu karaspēku. Apvienotais Saksijas, Kurzemes un Krievijas karaspēks ģenerāļa Oto Arnolda fon Paikula vadībā izvietojās Daugavas kreisajā krastā no Spilves pļavām līdz Katlakalnam.
Zviedru kājnieki dūmu aizsegā četros no rīta lielgabalu uguns aizsegā sāka pārcelties pāri Daugavai un spējā triecienā karaļa Kārļa XII vadībā ieņēma placdarmu Daugavas kreisajā krastā. Sakši ģenerāļa O. Paikuļa vadībā nesekmīgi centās piespiest zviedrus atkāpties, tad ieradās sakšu kavalērija no Kokneses Ā. Šteinava vadībā, bet arī jātnieku kaujā zviedri izcīnīja uzvaru. Apvienotā karaspēka kara padome pieņēma lēmumu atkāpties, tomēr uz Lucavsalas ielenktā krievu karaspēka vienība atteicās padoties un tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Zviedrijas karaspēks viegli ieņēma Kurzemes hercogisti un līdz 11. augustam uzturējās Bauskas pilī.
Daugavas forsēšana un pontonu tilta būve
Kaujas laikā zviedri izmantoja peldošas koka platformas un dūmu aizsegu. Lai galvenais karaspēks varētu šķērsot Daugavu, tika uzbūvēti plosti, kas savā starpā bija saistīti ar virvēm. Pēc karaspēka aiziešanas tilts palika Rīgas pilsētai un kalpoja kā pirmais tilts pār Daugavu tās lejtecē, ko izmantoja vasaras mēnešos. 1705. gadā pavasara pali tiltu aiznesa jūrā. Plostu tilts tika atjaunots, bet 1710. gada Rīgas aplenkuma laikā to iznīcināja krievu armija.
-
Daugavas kaujas karte no Daugavgrīvas līdz Doles salai -
Daugavas kaujas karte (fragments). Kreisajā pusē Saksijas un Kurzemes karaspēka vienības, labajā pusē Zviedrijas un Vidzemes karaspēka vienības -
Zviedru peldošā baterija, kas tika lietota arī Daugavas forsēšanai 1701. gadā -
Zviedrijas karaļa Kārļa XII kauja ar sakšu armijas virspavēlnieku grāfu Ādamu fon Šteinavu
Atsauces
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Daugavas kauja, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.