Pašnodarbinātais

Pašnodarbinātā termina nav citos nodokļu likumos, tas ir atrodams tikai likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tikai šajā likumā ir atrodama pašnodarbinātā definīcija, proti, likuma 1.panta 3.daļā uzskaitīts, ka pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu kā:

• persona, kas veic individuālo darbu,
• persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju,
• zvērināts notārs,
• zvērināts advokāts,
• zvērināts revidents,
• prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists,
• cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja,
• zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors),
• persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem,
• zvērināts tiesu izpildītājs,
• individuālais komersants.

Lai kļūtu par pašnodarbināto, savu darbību var reģistrēt vienā no divām formām – saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants (IK). Galvenā atšķirība starp šīm abām darbības formām ir reģistrācijas procesā.

Individuālā komersanta reģistrācija notiek - aizpildot veidlapu, reģistrējot uzņēmuma nosaukumu un veicot iemaksu par reģistrāciju, to visu darot Uzņēmumu reģistrā.

Savukārt, saimnieciskās darbības veicējs - reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ar savu individuālo personas kodu.