Odesas Kinostudija

Tā daļēji pieder valdībai, un to pārrauga Ukrainas Valsts īpašuma fonda departaments kopā ar Kultūras ministriju. Kopā ar Dovženko kinostudiju tās ir vienīgās valstij piederošās un lielākās kinostudijas valstī. Kinostudija atrodas Odesā, Ukrainā.

Odesas kinostudija
Bijušais tips	slēgta akciju sabiedrība
Darbības joma	kino
Dibināts	1919, 1994
Beidza pastāvēt	1988, 2005
Galvenais birojs	Odesa, Ukraina
Produkti	kinofilmas, televīzijas filmas
Īpašnieks(-i)	Ukrainas valsts (50%+1) un Nova Film Studios
Tīmekļa vietne	odesafilmstudio.com.ua

Kinostudiju dibināja 1919. gada 23. maijā ar Ukrainas PSR Odesas guberņas izpildkomitejas lēmumu apvienojot Mirona Grosmana, Dmitrija Haritonova un Borisova kinostudijas. Sākumā tās nosaukums bija "Sarkanās armijas 41. divīzijas un politiskās nodaļas politisko filmu sekcija" un kā pirmo filmu šeit uzņēma pilnmetrāžas filmu Пауки и мухи. Sākotnējās studijas panīka pēc Krievijas pilsoņu kara un Ukrainas neatkarības kara, jo to īpašnieki emigrēja, bēgot no politiskajām apsūdzībām. Grosmana filmu studija Myrograph pastāvēja Odesā kopš 1907. gada un bija vecākā Ukrainas kinostudija.

1922. gadā "filmu sekciju" reorganizēja par visas Ukrainas Fotokino administrācijas (VUFKU) Odesas kinofabriku. Odesas kinostudijā, kas bija VUFKU galvenā ražotne, veica plašus remontdarbus. Studija Rietumos iegādājās jaunu un modernu aprīkojumu, ļaujot studijai uzņemt, apgaismot un apstrādāt filmu krājumus, izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. 1926. gadā Vjačeslavs Levandovskis un Devjatkins izveidoja VUFKU animācijas studiju. 1930. gadā VUFKU reorganizēja par daļu no Sojuzkino ar nosaukumu Ukrainafilm. No 1938. līdz 1941. gadam tā saucās Odesas kinostudija. Otrā pasaules kara gados (Austrumu fronte 1941-1945) to evakuēja un pievienoja Taškentas kinostudijai. 1954. gadā kinostudija atgriezās Odesā.

1955. gadā Odesas kinostudija atsāka pati savu filmu ražošanu. Režisors Aleksandrs Gorkijs ieguva atļauju studijas atdzīvināšanai un atrisināja personāla problēmu, pieaicinot VGIK absolventus — režisorus, operatorus, māksliniekus un ekonomistus. Tā bijušie audzēkņi, kuri parasti gadiem strādāja par asistentiem, ātri uzsāka strādāt apgūtajā specialitātē. 1956. gada 26. novembrī izdeva Fēliksa Mironera un Marlena Hucijeva filmu "Pavasaris Zarečnaja ielā" (Весна на Заречной улице), kas kļuva par nozīmīgu notikumu ne tikai studijai, bet visam padomju kino.

2005. gadā Odesas kinostudiju reorganizēja par slēgtu akciju sabiedrību (akciju kontrolpakete pieder valstij).

 

 

Studija atrodas pilsētas centrā, netālu no Melnās jūras krasta. 7 hektāru platībā atrodas trīs paviljoniem (600 m, 432 m un 240m). Studijas teritorijā atrodas arī Vira Holodna kinostudija un Odesas kinoskola. Odesas kinostudijai ir savs kinoteātris (U-Cinema), kas arī atrodas kinostudijas teritorijā.

Studijas teritorijā atrodas Kino muzejs, kurā var apskatīt kino veidošanas vēsturi, sākot no kino izgudrošanas un beidzot ar postmoderno, digitālo un avangarda kino.

2019. gadā Ukrainas Nacionālā banka laida apgrozībā piemiņas monētu 100 gadi Odesas kinostudijai, bet Ukrainas pasts izdeva īpašu Odesas kinostudijai veltītu jubilejas pastmarku.

Kino muzejs

Odesas kinostudijas teritorijā atrodas Ukrainas Nacionālās kinematogrāfistu savienības Odesas nodaļas kino muzejs. Muzejā glabājas Odesas kinostudijas pastāvēšanas gados savāktie materiāli, filmu katalogi, aktiermākslas testu fotoalbumi, informācija par režisoriem un producentiem, filmu tehnika, grāmatas, avīzes, kinožurnāli u.c. Kopumā vairāk nekā divpadsmit tūkstoši "muzeja vienību".

Padomju Savienība

• 1926 Ягідка кохання, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
• 1926 Вася — реформатор, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
• 1926 Тарас Трясило, režisors Pjotrs Čardiņins (mēmā filma)
• 1926 Тарас Шевченко ("Tarass Ševčenko"), režisors Pjotrs Čardiņins (mēmā filma)
• 1927 Сумка дипкур'єра, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
• 1928 Арсенал, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
• 1928 Звенигора, režisors Oleksandrs Dovženko (mēmā filma)
• 1936 Назар Стодоля, režisors Georgijs Tasins
• 1941 Таємничий острів ("Noslēpumainā sala"), režisors Eduards Pentslins
• 1957 Орлёнок, režisors Eduards Bočarovs
• 1967 Короткі зустрічі ("Īsās tikšanās"), režisore Kira Muratova
• 1978 Д'Артаньян та три мушкетери ("D'Artanjans un trīs musketieri"), režisors Georgijs Janvalds-Hilkevičs
• 1979 Пригоди Електроніка ("Elektronika piedzīvojumi"), režisors Kostantīns Brombergs
• 1979 Місце зустрічі змінити не можна ("Tikšanās vietu mainīt nedrīkst"), režisors Staņislavs Govoruhins
• 1982 Трест, що луснув ("Trests, kurš bankrotēja"), režisors Oleksandrs Pavlovskis
• 1982 Чарівники, režisors Kostantīns Brombergs
• 1983 Серед сірих каменів, režisore Kira Muratova
• 1983 Військово-польовий роман ("Karalauka romāns"), režisors Pjotrs Todorovskis
• 1983 Колесо історії, režisors Staņislavs Klimenko
• 1986 У пошуках капітана Гранта ("Meklējot kapteini Grantu"), režisors Staņislavs Govoruhins
• 1987 Данило — князь Галицький, režisors Jaroslavs Lupijs
• 1989 Астенічний синдром, režisore Kira Muratova

Ukraina

• 1991 Чудо в краю забуття, režisore Natālija Motuzko
• 1999 Як коваль щастя шукав, režisors Radomirs Vasiļevskis
• 2001 На Полі Крові, režisors Jaroslavs Lupijs
• 2007 Біля річки, režisore Eva Neimane

 

 

 

 

1919-1925

• Mairons Grosmans (1908—1918) (tiek uzskatīts par Odesas kinematogrāfijas dibinātāju)
• Pjotrs Čardiņins (1923—1932)
• Less Kurbass (1922—1925)
• Georgijs Tasins, pirmais studijas vadītājs 1922. gadā

1926-1936

• Oleksandrs Dovženko
• Īzaks Bābels

1936-1954

• Vladimirs Brauns
• Amvrosijs Bučma

1955-1965

• Kira Muratova un Oleksandrs Muratovs
• Vadims Kostromenko, šobrīd muzeja direktors
• Vadims Avlošenko
• Pjotrs Todorovskis

1966-1996

• Georgijs Junvalds-Hilkevičs
• Staņislavs Govoruhins
• Aleksandrs Pavlovskis
• Natālija Zbanduta (Medjuka)
• Mihailo Kats

1919-1925

• Vera Holodnaja (1914—1919) (piedalījusies 35 filmās)
• Darja Zerkalova

1926-1936

• Natālija Užvija
• Matvijs Ļarovs

1966-1996

• Vladimirs Visockis

• Histoire du cinéma ukrainien (1896—1995), Lubomir Hosejko, Editions à Dié, Dié, 2001,ISBN 978-2-908730-67-8, traduit en ukrainien en 2005 : Istoria Oukraïnskovo Kinemotografa, Kino-Kolo, Kijiva, 2005,ISBN 966-8864-00-X

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Odesas kinostudija.
• Oficiālā tīmekļa vietne
• Neoficiālā Odesas kinostudijas tīmekļa vietne