Mišna

Tā tapusi kā rabīnu diskusiju rezultāts pēc Jeruzalemes tempļa sagraušanas 70. gadā. Aptuveni 200. gadā rabīns Juda ha-Nasi rediģēja un izveidoja Mišnas rakstīto versiju. Tajos gados ebreju vajāšanas, kā arī tempļa sagrāve un kulta ceremoniju pārtraukšana radīja risku, ka daudzi no jūdaisma likumiem tiks aizmirsti.

Mišnā nav jaunu likumu, bet tā kalpo kā seno ebreju tradīciju un likumu apkopojums. Talmūdā rakstīts, ka viedokļi, kuriem nav atsauces, ir rabīna Meira viedokļi, tādējādi atbalstot teoriju, ka viņš bijis kādas agrīnas Mišnas versijas autors. Rabīns Juda ha-Nasi pirmais esot publicējis Mišnu, taču pastāv dalīts viedoklis jautājumā par to, vai viņš tiešām pierakstīja Mišnu, vai arī izveidoja mutisku versiju, kas bija jāiemācās no galvas.

Mišnā apkopoti tradicionālie mutvārdu likumi un tradīcijas. Aptuveni 170 gadu laikā tos apkopoja piecas rabīnu paaudzes. Lielākā daļa viedokļu tiek apkopoti bez atsauces uz konkrētu rabīnu, izņemot gadījumus, kad pastāv dažādi viedokļi. Mišna sastāv no sešām sadaļām, katrā no kurām ir 7—12 atsevišķi traktāti. Kopā to ir 63. Saturs ir veidots atbilstoši konkrētai tēmai.

• Zeraim (Sēklas), 11 traktāti par lūgšanām, svētībām un lauksaimniecības likumiem.
• Moed (Svētki) 12 traktāti par svētku un sabata likumiem.
• Našim (Sievietes) 7 traktāti par laulībām, šķiršanos un ģimenes dzīvi.
• Nezikin (Zaudējumi) 10 traktāti par civilo un krimināllikumu, tiesu un zvērestu lietošanu.
• Kodašim (Svētlietas) 11 traktāti par kulta upurēšanas ceremonijām, Tempļa ceremonijām un pārtikas noteikumiem.
• Tohorot (Šķīstība) 12 traktāti par šķīstības un nešķīstības likumiem, priesteru šķīstību un menstruāciju laiku.

Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l