Maksimiliāns II (vācu: Maximilian II., čehu: Maxmilián II., ungāru: I.
Miksa, horvātu: Maksimilijan II.; dzimis 1527. gada 31. jūlijā, miris 1576. gada 12. oktobrī) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1564. gada līdz savai nāvei, kā arī Bohēmijas, Ungārijas, Horvātijas karalis un Austrijas lielhercogs.
Maksimilians II Maximilian II. | |
---|---|
Bohēmijas karalis | |
Amatā 1562. gada 20. septembris — 1576. gada 12. oktobris (kronēts 1562. gada 20. septembrī, Prāgā) | |
Priekštecis | Ferdinands I Hābsburgs |
Pēctecis | Rūdolfs II Hābsburgs |
Ungārijas un Horvātijas karalis | |
Amatā 1563. gada 8. septembris — 1576. gada 12. oktobris (kronēts 1563. gada 8. septembrī, Presburgā) | |
Priekštecis | Ferdinands I Hābsburgs |
Pēctecis | Rūdolfs II Hābsburgs |
Romiešu karalis (Romanorum Rex) | |
Amatā 1562. gada 28. novembris — 1576. gada 12. oktobris (kronēts 1562. gada 28. novembrī, Frankfurtē) | |
Priekštecis | Ferdinands I Hābsburgs |
Pēctecis | Rūdolfs II Hābsburgs |
Svētās Romas impērijas imperators, Austrijas lielhercogs | |
Amatā 1564. gada 25. jūlijs — 1576. gada 12. oktobris | |
Priekštecis | Ferdinands I Hābsburgs |
Pēctecis | Rūdolfs II Hābsburgs |
| |
Dzimšanas dati | 1527. gada 31. jūlijā Vīne, Austrijas erchercogiste (tagad Austrija) |
Miršanas dati | 1576. gada 12. oktobrī Rēgensburga, Rēgensburgas bīskapija (tagad Vācija) |
Apglabāts | Sv. Vita katedrāle (Katedrála svatého Víta, Václava a Vojtěcha), Prāga, Čehija |
Dinastija | Hābsburgi |
Tēvs | Ferdinands I Hābsburgs |
Māte | Bohēmijas un Ungārijas Anna (Anna von Böhmen und Ungarn, Jagellonu dinastija) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Spānijas Marija (Maria von Spanien, Hābsburgu dinastija) |
Bērni | Austrijas Anna; Rūdolfs II Hābsburgs; Ernests Hābsburgs; Austrijas Elizabete, Matiāss Hābsburgs; Maksimiliāns III Hābsburgs; Albrehts VII Hābsburgs |
Reliģija | kristietība |
Dzimis Vīnē, tomēr jaunību pavadīja Spānijā. Guva pieredzi militārā jomā, kad viņā tēvocis imperators Kārlis V 1544. gadā karoja pret Franciju, kā arī Šmalkaldenes līgas karā no 1546. līdz 1547. gadam. 1548. gadā Maksimiliāns apprecējās ar savu māsīcu Mariju, Kārļa V meitu. Kārlis V vēlējās, lai par imperatoru kļūtu viņa dēls Filips Hābsburgs (vēlākais Spānijas karalis), tomēr pēc Kārļa nāves par imperatoru tika ievēlēts Kārļa brālis Ferdinands I — Maksimiliāna tēvs. Pēc tēva nāves viņa troņus mantoja Maksimiliāns II.
Politiski Maksimiliāns valdīšanas laikā lavierēja starp katoļu un protestantu nometnēm. Laulībā Maksimiliānam piedzima deviņi dēli un sešas meitas. Trīs no dēliem paši kļuva par Svētās Romas imperatoriem, bet divas meitas — par karalienēm (Spānijā un Francijā). 1575. gadā daļa Žečpospolitas augstmaņu Maksimiliānu ievēlēja par Polijas karali opozīcijā pret Stefanu Batoriju. Miris 1527. gadā, gatavojoties iebrukumam Polijā. Maksimiliāna II laikā tika sākta Šēnbrunnas pils celtniecība.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Maksimiliāns II Hābsburgs, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.