Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Robežojas ar sava novada Vaiņodes, Priekules, Kalvenes pagastiem, Kuldīgas novada Nīkrāces pagastu un Saldus novada Nīgrandes pagastu.
Embūtes pagasts | |
---|---|
Novads: | Dienvidkurzemes novads |
Centrs: | Vībiņi |
Kopējā platība: | 117,4 km2 |
• Sauszeme: | 114,3 km2 |
• Ūdens: | 3,1 km2 |
Iedzīvotāji (2023): | 297 |
Blīvums (2023): | 2,6 iedz./km2 |
Embūtes pagasts Vikikrātuvē |
Pagasts atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, kuras augstākā daļa ir liels kēmu masīvs starp Asīti un Embūti, kurš paceļas 60 - 80 m virs apkārtējās teritorijas. Embūtes apkaimē atrodas Kurzemes augstākā virsotne - morēnas lielpaugurs Krievukalns (189,5 m vjl). Citi Embūtes apkārtnes pauguri ir Radiņkalns, Mušu kalns, Mundiķu kalns, kuru relatīvais augstums sasniedz 15 m. Embūtes pauguraines austrumu daļā ir lēzeni viļņots līdzenums ar plakanvirsas pacēlumiem (absolūtais augstums - līdz 180 m vjl), ko saposmo sengravas un upju ielejas. Embūtes pagastā ir vairākas saldūdens kaļķu atradnes (Mazgraviņu, Bērziņu, Vībiņu-Dēseles), nelieli grants karjeri (Kalniņu-Kundenieku, Līdzību, Vecjekstu), kvartāra māla iegulas (Krastiņu, Dēseles, Lejnieku, Dinsdurbes). Pie Lētīžas upes Juras perioda brūnogļu atsegumi.
Embūtes apvidū sākas vairākas upes: Dzelda (24 km), Šķērvelis (15 km), Lētīža (32 km, otrā straujākā upe Latvijā ar dziļu un gleznainu senleju), Lanka, Strīķupe, Ošķe, Kuiļupe.
Starppauguru pazeminājumos atrodas nelieli glaciālas izcelsmes ezeri - Sepenes (67 ha), Briņķu (1,7 ha), Bindžu. Paugurainā reljefa dēļ izveidoti vairāki dīķi, piem., Tīreļu, Viesdauga, Dzirnavu, Embrika, Cepļupes, Muižas, Priežu, Dēseles, Mednieku, Vecvagaru u.c.
Pirms Livonijas krusta kariem Embūtes apkārte atradās kuršu Bandavas zemes dienvidu malā, caur to veda ceļš uz Cekļa zemēm. Kuršu pils Anbotens (vācu: Amboten) atradās tagadējā Embūtes pilskalnā Lankas upes labajā krastā. Te 26 m augstā zemesragā ar ļoti stāvām nogāzēm 50x60 m plakumā ierīkots nocietinājums, kas no pārējās teritorijas atdalīts ar diviem dziļiem grāvjiem un trim zemes vaļņiem.
1237. gadā pāvesta legāts Modenas Vilhelms noteica robežas starp Līvzemes, Kurzemes un Zemgales diacēzēm (baznīcas teritorijām). Embūtes novads tika iekļauts Kursas diacēzē kopā ar citām kuršu apdzīvotām zemēm starp Ventu un Nemunu. 1243. gadā to iekaroja Livonijas ordeņa bruņinieki no Kuldīgas. 1253. gada vienošanās par Kursas sadali paredzēja, ka Embūtes zeme piekrīt Kurzemes bīskapam. Ap 1265. gadu kuršu sacelšanās apspiešanai tika uzcelta Kurzemes bīskapa mūra pils 0,5 km uz dienvidiem no kuršu pilskalna. Līdz 1538. gadam Embūtes draudzes novads (Amt Amboten) ietilpa Kursas bīskapijā.
1486. gadā pieminēts, ka Bakūzes muiža piederēja bīskapa vasalim Embūtes Tomam (Thomas von Amboten). 1537. gadā Embūti savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1548. gadā pieminēta Embūtes mācītājmuiža, bet 1553. gadā baznīca. 1560. gadā Dānijas karalis Frederiks II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva autonomajā Piltenes apgabalā Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.
Pēc 1819. gada administratīvās reformas Embūtes draudzes novads tika iekļauts Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga tiesā. Ap 1860. gadu dibināta pirmā zemnieku skola Bakūzē. Tagadējā Embūtes pagasta teritorijā līdz Pirmajam pasaules karam atradās Embūtes muiža (vācu: Amboten), Bakūzes muiža (Backhusen) ar centru Bakūzē, Vībiņu muiža (Wibingen) un Dēseles muiža (Desseln).
Pēc 1920. gada zemes reformas Embūtes muiža tika sadalīta 64 vienībās 1273 ha kopplatībā, Bakūzes muiža 23 vienībās 594 ha kopplatībā, Vībiņu muiža 27 vienībās 376 ha kopplatībā, Dēseles muiža 28 vienībās 465 ha kopplatībā.
1935. gadā Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorija bija 80,5 km² un tajā dzīvoja 1337 iedzīvotāji. Pagasta valde atradās Embūtē. 1945. gadā pagastā izveidoja Embūtes un Dēseles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Embūtes ciems ietilpa Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. 1951. gadā Embūtes ciemam pievienoja likvidēto Dēseles ciemu, 1960. gadā - daļu likvidētā Asītes ciema, 1977. gadā - daļu Vaiņodes ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Embūtes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vaiņodes novadā. 2021. gadā Vaiņodes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Lielākās apdzīvotās vietas ir Vībiņi (pagasta centrs), Dinsdurbe, Dēsele, Embūte.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Embūtes pagasts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.