Bohēmijas Valdnieku Uzskaitījums

gadsimts">9. gadsimtā. Visilgāk valdošās valdnieku dinastijas bija Pšemislu dinastija (870—1306), Luksemburgu dinastija (1310—1437) un Hābsburgu dinastija (1526—1918). Pēc Čehoslovākijas Republikas izveides 1918. gadā par augstāko amatpersonu kļuva valsts prezidents.

Valdnieks	Tituls	Portrets	Valdīšanas laiks	Vārds čehiski un latīniski, piezīmes
Borživojs	kņazs		875–889	čehu: Bořivoj I., latīņu: Borzivogius
Spitihņevs I	kņazs		894–915	Spytihněv I., Spitgnev
Vratislavs I	kņazs		915–921	Vratislav I., Wratislaus
Svētais Vāclavs	kņazs		921–935	Svatý Václav, Venceslaus
Boļeslavs I	kņazs		935–972	Boleslav I.
Boļeslavs II	kņazs		972–999	Boleslav II.
Boļeslavs III	kņazs		999–1002	Boleslav III.
Jaromirs	kņazs		1003, 1004–1012, 1033–1034	Jaromír, cīnījās par varu ar vecāko brāli Boļeslavu III un poļu valdnieku Boļeslavu I Drosmīgo
Oldržihs	kņazs		1012–1033, 1034	Oldřich, cīnījās par varu ar vecāko brāli Boļeslavu III un poļu valdnieku Boļeslavu I Drosmīgo
Bržetislavs I	kņazs		1035–1055	Břetislav I.
Spitihnevs II	kņazs		1055–1061	Spytihněv II.
Vratislavs II	kņazs, no 1085. gada karalis		1061–1092	Vratislav II.
Konrāds I	kņazs		1092	Konrád I. Brněnský
Bržetislavs II	kņazs		1092–1100	Břetislav II.
Borživojs II	kņazs		1100–1107, 1117–1120	Bořivoj II., cīnījās pret jaunāko brāli Vladislavu I un brālēnu Svatopluku I
Olomoucas Svatopluks	kņazs		1107–1109	Svatopluk Olomoucký, kopā ar brālēnu Vladislavu I padzina Borživoju II
Vladislavs I	kņazs		1109–1117, 1120–1125	Vladislav I., kopā ar brālēnu Svatopluku I padzina savu brāli Borživoju II
Sobeslavs I	kņazs		1125–1140	Soběslav I.
Vladislavs II	kņazs, no 1158. gada karalis		1140–1172	Vladislav II
Bedržihs (kņazs)	kņazs		1172–1173, 1178–1189	Bedřich, Friedrich
Sobeslavs II	kņazs		1174–1178	Soběslav II.
Konrāds II	kņazs		1189–1191	Konrád II. Ota
Vāclavs II	kņazs		1191–1192	Václav II., Venceslaus II
Otokārs I Pšemisls	kņazs, no 1198. gada karalis		1192–1193, 1197–1230	Přemysl Otakar I.
Bržetislavs III	kņazs, bīskaps		1193–1197	Jindřich Břetislav, Henricus
Vladislavs III	kņazs		1197	Vladislav Jindřich, Henricus
Vāclavs I Pšemisls	Bohēmijas karalis		1230–1253	Václav I., Venceslaus
Otokārs II	Bohēmijas karalis		1253–1278	Přemysl Otakar II.
Vāclavs II Pšemisls	Bohēmijas karalis, Polijas lielkņazs un karalis no 1300. gada		1278–1305	Václav II., Venceslaus
Vāclavs III	Bohēmijas, Polijas un Ungārijas karalis		1305–1306	Václav III., Venceslaus

Dažādu dinastiju laiks

Valdnieks	Tituls	Portrets	Valdīšanas laiks	Vārds vāciski un čehiski, piezīmes
Bohēmijas Rūdolfs I	Bohēmijas karalis, Austrijas un Šteiermarkas hercogs		1306–1307	Rudolf VI. Graf von Habsburg, Rudolf Habsburský, bija precējies ar karaļa Vāclava II atraitni
Karintijas Heinrihs	Bohēmijas karalis, Karintijas hercogs		1306, 1307–1310	Heinrich von Kärnten, Jindřich Korutanský, bija precējies ar karaļa Vāclava III māsu
Jans Luksemburgs	Bohēmijas karalis, Luksemburgas grāfs		1310—1346	Johann von Luxemburg, Jan Lucemburský, ķeizara Heinriha VII dēls
Kārlis IV Luksemburgs	Bohēmijas karalis, SRI ķeizars no 1355. gada		1346—1378	Karl IV., Karel IV.
Vāclavs IV Luksemburgs	Bohēmijas karalis, Brandenburgas markgrāfs		1378—1419	Wenzel von Luxemburg, Václav IV.
Sigismunds Luksemburgs	Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, SRI ķeizars no 1433. gada		1419—1437	Sigismund von Luxemburg, Zikmund Lucemburský, Husītu karš (1419–1436)
Albrehts II Hābsburgs	Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, Austrijas hercogs		1438—1439	Albrecht II., Albrecht II. Habsburský
Ladislavs Postums	Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, Austrijas hercogs		1440–1457	Ladislaus Postumus, Ladislav Pohrobek
Jirži no Podebradiem	Bohēmijas karalis		1458–1471	Georg von Podiebrad, Jiří z Poděbrad
Vladislavs II Jagellons	Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis		1471–1516	Vladislav II., Vladislav Jagellonský
Lajošs II Jagellons	Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis		1516–1526	Ludwig II., Ludvík Jagellonský, krita Mohāčas kaujā 1526. gadā

Pamatraksts: Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

1521. gadā Austrijas erchercogs Ferdinands I Hābsburgs (Ferdinand I. Habsburský) apprecējās ar Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karaļa Vladislava II meitu Annu un pēc viņas brāļa karaļa Lajoša II bojāejas Mohāčas kaujā 1526. gadā kļuva par Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karali, 1558. gadā viņu ievēlēja par SRI ķeizaru. Habsburgu dinastijas valdnieki Bohēmijā valdīja līdz 1918. gadam, izņemot Trīsdesmitgadu kara sākuma posmu no 1619. līdz 1620. gadam, kad protestantu dominētais Bohēmijas parlaments par karali ievēlēja Pfalcas Frīdrihu. No 1806. gada Bohēmijas karaļi bija Austrijas Impērijas ķeizari, pēc 1867. gada Austroungārijas valdnieki.