Berlīnes Zooloģiskais Dārzs

Tas atklāts 1844. gadā un aizņem 35 hektārus no Berlīnes Tīrgartenas parka. Ar aptuveni 1380 dažādām sugām un vairāk nekā 20 200 dzīvniekiem, zooloģiskais dārzs piedāvā vienu no visplašākajām sugu kolekcijām pasaulē.

Berlīnes Zooloģiskais dārzs
Zoologischer Garten Berlin

Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā
Atklāts	1844. gadā
Atrašanās vieta	Berlīne, Vācija
Platība	35 hektāri
Koordinātas	52°30′30″N 13°20′15″E / 52.50833°N 13.33750°E / 52.50833; 13.33750 13°20′15″E / 52.50833°N 13.33750°E / 52.50833; 13.33750
Dzīvnieku skaits	20,219 (2017)
Sugu skaits	1,373 (2017)
Īpašnieki	EAZA, WAZA
Apmeklētāji	vairāk kā 3,5 miljoni (2017)
Mājaslapa	zoo-berlin.de

Zooloģisko dārzu un tā akvāriju 2017. gadā apmeklēja vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēku. Tas ir visapmeklētais zooloģiskais dārzs Eiropā un viens no populārākajiem visā pasaulē. Regulāra dzīvnieku barošana ir viena no tā slavenākajām atrakcijām. Zooloģiskā dārza publisko tēlu veicinājuši pasaulē zināmi dzīvnieki, piemēram, leduslācis Knuts un lielā panda Bao Bao.

Zooloģiskais dārzs sadarbojas ar daudzām universitātēm, pētniecības institūtiem un citiem zooloģiskajiem dārziem visā pasaulē. Tas uztur un veicina Eiropas selekcijas programmas, palīdz aizsargāt vairākas apdraudētas sugas un piedalās vairākās sugu reintroducēšanas programmās.

 

Berlīnes Zooloģisko dārzu atklāja 1844. gada 1. augustā, un tas bija otrais zoodārzs Vācijā pēc īslaicīgā Thiergarten Hamburgā-Hornā. Akvāriju atklāja 1913. gadā. Pirmos dzīvniekus uzdāvināja Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms IV no Pfaueninselas salas zvērnīcas un Tīrgartenas parka fazānu audzētavas. Tuvējo U-Bahn staciju atklāja 1882. gadā.

Trešais reihs

1938. gadā Berlīnes Zooloģiskais dārzs atbrīvojās no ebreju valdes locekļiem un piespieda ebreju akcionārus ar zaudējumiem pārdot savas akcijas. Sākot ar 1939. gadu ebrejiem liedza apmeklēt zoodārzu. Zooloģiskā dārza direktoru Lutcu Heku, viņa draugs Hermans Gērings, 1938. gada vasarā izvēlējās par Oberste Naturschütz Behörde im Reichsforstamt (augstākā dabas aizsardzības aģentūra valsts mežsaimniecības departamentā) vadītāju, un šajā amatā viņš bija vecākais atbildīgais par visu dabas aizsardzības pārvaldību.

Otrais pasaules karš

Otrā pasaules kara laikā zoodārza teritoriju sabiedroto bumbas pirmo reizi skāra 1941. gada 8. septembrī. Visvairāk postījumu tika nodarīts bombardēšanas laikā 1943. gada 22. un 23. novembrī.

Mazāk nekā 15 minūšu laikā pirmajā dienā nogalināja 30% zooloģiskā dārza populācijas, bet otrajā dienā akvārija ēku pilnībā iznīcināja tiešā trieciena rezultātā. No astoņiem ziloņiem izdzīvoja tikai viens tēviņš Siāms un 2 gadus veco nīlzirgu Knautschke izglāba no apšaudes dzīvnieku mājā. Lielāko daļu postījumu radās Berlīnes kaujas laikā: no 1945. gada 22. aprīļa zooloģiskais dārzs atradās pastāvīgā Sarkanās armijas artilērijas apšaudē. Zooloģiskā dārza teritorijā līdz 30. aprīlim norisinājās smagas kaujas, un drošības pasākumi lika zoodārza uzturētājiem nogalināt dažus plēsējus un citus bīstamus dzīvniekus.

Blakus zooloģiskajam dārzam atradās Zoo tornis — milzīgs zenītartilērijas tornis, kas bija viens no pēdējiem atlikušajiem nacistiskās Vācijas pretošanās apgabaliem pret Sarkano armiju ar bunkuriem un pretgaisa ieročiem, kas aizsargājās pret sabiedroto gaisa spēkiem. Pie zooloģiskā dārza ieejas atradās neliels pazemes slēpnis zooloģiskā dārza apmeklētājiem un darbiniekiem. Cīņas laikā par ievainotajiem vācu karavīriem šeit rūpējās sievietes un zooloģiskā dārza darbinieku sievas. 30. aprīlī slēpņa iemītnieki padevās.

1945. gada 31. maija skaitīšana atklāja, ka izdzīvoja tikai 91 no 3715 dzīvniekiem, tostarp divi lauvu mazuļi, divas hiēnas, Āzijas zilonis Siāms, nīlzirgs Knautschke, desmit mantijas paviāni, šimpanze un melnais stārķis. Pēc kaujas daži dzīvnieki bija izbēguši, bet dažus nogalinātos dzīvniekus pēc tam apēda Sarkanās armijas karavīri.

Pēc zooloģiskā dārza iznīcināšanas to un ar to saistīto akvāriju rekonstruēja pēc mūsdienīgiem principiem, lai dzīvniekus eksponētu pēc iespējas tuvāk to dabiskajai videi. Panākumi dzīvnieku, tostarp dažu retu sugu, audzēšanā liecina par šo jauno metožu efektivitāti.

Pēckara periods

Zooloģisko dārzu izveidoja Rietumberlīnē, tāpēc austrumos uzcēla otru zooloģisko dārzu — Tierpark Berlin. Sabiedrība praktiski nepievērsa uzmanību zooloģiskā dārza vēsturei Trešā reiha laikā līdz 2000. gadam, kad Verners Kons, kura tēvs bija tā bijušais akcionārs, uzsāka diskusiju, lai noskaidrotu šo akciju likteni. Zooloģiskais dārzs sākotnēji noliedza, ka ebreju akcionāri būtu spiesti pārdot savas akcijas, taču, izceļoties publiskam skandālam, tas galu galā to atzina. Tā uzdeva vēsturniekam identificēt šos bijušos akcionārus un apzināt viņu pēcnācējus, teikts AFP ziņojumā.

 

Berlīnes Zooloģiskais dārzs ir visvairāk apmeklētais zoodārzs Eiropā, un to katru gadu apmeklē vairāk nekā 3,3 miljoni apmeklētāju no visas pasaules. Tas ir atvērts visu gadu, un to var viegli sasniegt ar sabiedrisko transportu. Zoologischer Garten dzelzceļa stacija (pazīstama arī vienkārši kā Zoo) ir viena no Berlīnes svarīgākajām stacijām. Šeit ir savienoti vairāki transporta veidi, piemēram U-Bahn, pilsētas elektrovilciens un autobusi.

Apmeklētāji var iekļūt zoodārzā caur eksotiski veidotiem Ziloņu vārtiem, kas atrodas blakus akvārijam Budapeštas ielā, vai caur Lauvas vārtiem Hardenbergplatz laukumā. Sākotnējie Ziloņu vārti, ko uzcēla 1899. gadā, tika iznīcināti Otrajā pasaules karā. 1984. gadā tos precīzi rekonstruēja atbilstoši sākotnējiem plāniem.

Zooloģiskais dārzs vienmēr uzturējis plašu un daudzveidīgu kolekciju. Otrā pasaules kara sākumā bija 4000 putnu un zīdītāju no 1400 sugām, savukārt akvārijā bija 8300 rāpuļu, abinieku un bezmugurkaulnieku no 750 sugām. 2001. gadā apvienotajā kolekcijā bija 14188 dzīvnieki no 1517 sugām, līdzīgi kā šobrīd. Izstādīto lielāko dzīvnieku skaits pakāpeniski ir samazinājies, jo iežogojumi arvien vairāk tiek veidoti, lai atgādinātu dabisko dzīvotni.

Zooloģiskais dārzs uztur ciltsgrāmatas melnajiem un Indijas degunradžiem un gauriem. Reto briežu un cūku populācijas ir daļa no vairākiem audzēšanas nebrīvē projektiem. Berlīnes Zooloģiskais dārzs atbalsta dabas aizstāvjus citās valstīs (piemēram, Madagaskarā).

Zooloģiskajā dārzā dzīvo četru veidu pērtiķi : orangutāni, gorillas, šimpanzes un bonobo.

Plēsēju mājā ir apskatāmi visi lielie kaķi un daudzi reti mazi plēsēji, piemēram, gredzenastes mangusts un šaursvītrainais mangusts no Madagaskaras. Pagrabstāvā apmeklētāji aicināti apskatīt nakts dzīvnieku pasauli.

Putnu māja piedāvā caurstaigājamu aviāriju un piedāvā plašu putnu sugu klāstu. Daudzos lielos voljēros redzami bridējputni, gārņi un daudzas citas sugas. Berlīnes Zooloģiskais dārzs ir viens no nedaudzajiem zooloģiskajiem dārziem, kurā apskatāma tuatara (akvārijā) un Luzonas degunragputns.

 

Akvāriju uzcēla 1913. gadā kā daļu no zooloģiskā dārza kompleksa. Papildus zivīm un citiem ūdens iemītniekiem, šeit dzīvo lielākā daļa zoodārza rāpuļu, abinieku un bezmugurkaulnieku.

Polārlācis Knuts piedzima zooloģiskajā dārzā 2006. gada 5. decembrī. Uzreiz pēc dzimšanas viņam un viņa dvīņubrālim vai māsai uzbruka paša māte, tomēr Knutu izdevās izglābt. Pēc tam viņu uzaudzināja zoodārza kopējs Tomass Dērfleins, un viņš kļuva par masu mediju fenomena centru, kas aptvēra visu pasauli, ātri izveidojot daudzas rotaļlietas, mediju īpašos piedāvājumus, DVD un grāmatas. Šī iemesla dēļ mazulis lielā mērā bija atbildīgs par ievērojamu ieņēmumu pieaugumu Berlīnes Zooloģiskajam dārzam 2007. gadā, kas tiek lēsts piecu miljonu eiro apmērā. Zooloģiskā dārza apmeklētības rādītāji gadā pieauga par aptuveni 30%, padarot to par visrentablāko gadu tā 165 gadu pastāvēšanas vēsturē. Knuts nomira 2011. gada 19. martā.

Bao Bao (1978—2012) bija viena no pirmajām divām lielajām pandām Vācijā un kādu laiku bija vecākā zināmā panda zooloģiskajos dārzos. Viņš bija kopā ar pandu mātīti Tjenu Tjenu (kura nomira 1984. gadā), ko Ķīna 1980. gadā uzdāvināja Rietumvācijai. No 1991. līdz 1993. gadam Bao Bao izīrēja Londonas Zooloģiskajam dārzam. 1995. gadā uz viņa Berlīnes māju no Ķīnas atsūtīja vēl vienu pandu mātīti Jan Jaņu pārošanās mēģinājumiem. Neskatoties uz vairākiem mākslīgās apsēklošanas eksperimentiem, pēcnācēju nebija. Jan Jaņa nomira 2007. gadā. 2017. gada vasarā milzu pandas atgriezās Berlīnē. 2019. gada septembrī Mengai Mengai piedzima dvīņu pandu mazuļi.

Gorillas mātīte Fatou piedzima 1957. gada 13. aprīlī. Viņa ieradās zoodārzā aptuveni divu gadu vecumā. 1974. gadā viņa dzemdēja pirmo gorillu, kas tika audzēta Berlīnē, Duftē. Kopš Kolo nāves 2017. gada janvārī viņa ir pasaulē vecākā nebrīvē dzīvojošā gorilla (tagad kopā ar amerikāņu gorillu Trudiju).

•  
  Knuts un viņa kopējs Tomass Dērfleins
•  
  Sarkankājainā seriema
•  
  Lielā panda Bao Bao
•  
  Inku zīriņš
•  
  Divkupru kamieļi
•  
  Lauva
•  
  Tuatara
•  
  Brūnais kotiks
•  
  Žirafe
•  
  Karaliskais grifs
•  
  Racējapogs
•  
  Rudais ķengurs
•  
  Dienvidu strauss
•  
  Pingvīni
•  
  Dienvidāfrikas gazele
•  
  Āzijas ziloņi
•  
  Taira
•  
  Polārais vilks
•  
  Dienvidamerikas koati
•  
  Brūnais lācis

2008. gadā Zaļās partijas deputāte Klaudija Hēmerlinga apsūdzēja zoodārza direktoru Bernhardu Blaškevicu (arī ''Tierpark Berlin'' direktoru) par simtiem dzīvnieku pārdošanu kaušanai, dažos gadījumos audzētājiem Ķīnā, lai iegūtu potenci paaugstinošas zāles. Tajā pašā gadā Blaškevics atzina, ka nogalinājis vairākus savvaļas kaķēnus.

2009. gadā kādu sievieti saplosīja leduslāči pēc tam, kad tā bija ielēkusi viņu voljērā. Viņu steidzami nogādāja slimnīcā, kur izdevās glābt viņas dzīvību.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berlīnes Zooloģiskais dārzs.
• Oficiālā tīmekļa vietne

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)