Baltā Krievzeme

Vēlajos viduslaikos un agrajos jaunajos laikos ar nosaukumu "Baltā Krievzeme" apzīmēja vairākus dažādus reģionus tagadējās Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas teritorijā. Kopš 16. gadsimta beigām Polijas-Lietuvas kopvalstī nosaukumu Ruś Biała lietoja, lai apzīmētu mūsdienu Baltkrievijas teritoriju, jo īpaši Polockas zemi.

Krievijas caristē 17. gadsimta pirmajā pusē par Balto Krievzemi dēvēja visas Polijas-Lietuvas kopvalsts austrumslāvu zemes. Baltās Krievzemes iedzīvotāju pašnosaukums arī turpmāk bija etnonīms "rusīni" vai politonīms "litvīni".

19. gadsimtā, kad Baltkrievijas teritorija bija Krievijas Impērijas sastāvā, līdz ar krievu valodas izglītības sistēmas attīstību vietējo iedzīvotāju vidū izplatījās arī etnonīms "baltkrievi". No 19. gadsimta 90. gadiem nosaukums Белоруссия (vēlāk Беларусь) kļuva vispārpieņemts visām teritorijām, kas bija blīvi apdzīvotas ar baltkrievu tautu.

1917. gada 25.-27. martā ar mērķi izveidot pirmo reālo valsts autonomiju ar nosaukumu "Беларусь" Pirmā pasaules kara apstākļos notika Baltkrievijas nacionālo organizāciju kongress. Petrogradā tika nosūtīta baltkrievu delegācija kas izteica vēlmi panākt Baltkrievijas autonomiju Krievijas sastāvā, baltkrievu valodas un Baltkrievijas vēstures ieviešanu skolās, demokrātiskas pašvaldību vēlēšanas, kompensāciju iedzīvotājiem par kara radītajiem zaudējumiem u.c.

• Melnā Krievzeme
• Kijivas Krievzeme

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltā Krievzeme.