Augstumjoslojums
Augstumjoslojums jeb vertikālā zonalitāte ir likumsakarīga dabas apstākļu (klimata, ainavu, augāja) maiņa kalnos, mainoties augstumam virs jūras līmeņa.
Paceļoties par 1 km augstāk, gaisa temperatūra vidēji nokrīt par 6 °C. Samazinās atmosfēras spiediens, tās putekļainums, palielinās saules starojuma intensitāte. Līdz 2–3 km augstumam palielinās mākoņainums un nokrišņu daudzums, vēl augstāk tas samazinās. Lai arī saules starojuma intensitāte palielinās, gaisa temperatūra nepieaug, gluži otrādi, temperatūra samazinās, jo siltuma zudumi ir daudz lielāki par saņemto siltuma daudzumu. Platumzonalitātei un augstumzonalitātei ir daļēja līdzība.
Augstumjoslojums noteiktā vietā ir atkarīgs no ģeogrāfiskā novietojuma, augstuma virs jūras līmeņa, kalnu sistēmas reljefa, klimata, kalnu nogāzes slīpuma.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augstumjoslojums.
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Augstumjoslojums, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.