Atvasinātie Finanšu Instrumenti

Tos tirgo gan biržā, gan ārpusbiržas tirgos, parasti bankās.

Pastāv gan “ārpusbiržas”, gan biržas derivatīvi. Pirmajā gadījumā puses (parasti vismaz viena no tām ir finanšu iestāde) savā starpā brīvi saskaņo derivatīvu parametrus, kā arī papildu nodrošinājumu, ja tāds ir nepieciešams, bez jebkādas līgumu standartizācijas. Biržas derivatīvu gadījumā līguma parametri ir biržas, kurā tiek tirgoti instrumenti, standartizēti un papildu nodrošinājums ir obligāts. Turklāt šajā gadījumā birža vienmēr darbojas kā viena no sarunu pusēm, atbildot par visu operāciju noregulēšanu. Ir iespējama arī tirdzniecība, izmantojot līgumus par cenu starpību. Šis līguma tips nodrošina lielāku finanšu sviru, jo operācijas sākumā ir nepieciešama tikai nelielas skaidras naudas summas izmaksa, bet dažos gadījumos skaidras naudas izmaksa vispār nav nepieciešama.

Atvasinātos finanšu instrumentus iedala

1. Standartizētajos jeb biržas tirgus derivatīvos:

• nākotnes līgumi — līgums par aktīva pirkšanu un pārdošanu par noteiktu cenu nākotnē;
• opciju līgumi — līgums, kas pircējiem vai pārdevējiem dod tiesības, bet ne pienākumu pirkt vai pārdot noteiktu aktīvu nākotnē (opcijas derīguma termiņš) par iepriekš noteiktu cenu (opcijas realizācijas cena, angļu val. strike price);

2. Nestandartizētajos jeb ārpusbiržas tirgus derivatīvos;

• nākotnes darījumi — pircējs un pārdevējs apņemas nākotnē pirkt vai pārdot noteiktu preču daudzumu (preces vai finanšu aktīvus) par cenu, kas noteikta līguma noslēgšanas dienā;
• mijmaiņas darījumi — līgums, kas nosaka maksājumu plūsmu starp pusēm dažādos datumos nākotnē.;
• ārpusbiržas opcijas.

Darījumi ar atvasinātiem finanšu instrumentiem ir saistīti ar paaugstinātu risku, paralēli produkta struktūrai, pastāv arī riski, kas saistīti ar to, ka daudziem atvasinātajiem finanšu instrumentiem darbojas sviras mehānisms. Tas nozīmē, ka investors iemaksā tikai daļu no saviem līdzekļiem finanšu instrumenta pirkšanai (samaksāta prēmija vai iemaksāts sākotnējais drošības depozīts), bet atlikušo pirkuma summu investors faktiski aizņemas. Tādējādi tiek palielināti gan iespējamie ieguvumi, gan arī iespējamie zaudējumi.