Ūpji

Ūpju ģintī ir 19 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras visas ir aktīvas vakara vai nakts laikā. Ūpju sugas mājo mežos, stepēs, tuksnešos un kalnos. Tās ir izplatītas Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Amerikā. Latvijā sastopamas 2 ūpju ģints sugas: baltā pūce (Bubo scandiacus) un ūpis (Bubo bubo). Baltā pūce Latvijā ir reta ieceļotāja.

Ūpji Bubo (Duméril, 1805)
Amerikas ūpis (Bubo virginianus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Pūčveidīgie (Strigiformes)
Dzimta	Pūču dzimta (Strigidae)
Ģints	Ūpji (Bubo)
Ūpji Vikikrātuvē

 

Ūpji ir liela auguma putni un kopumā tie ir lielākie visā pūču dzimtā. Tie ir masīvi veidoti, spēcīgiem nagiem un knābjiem. Divas sugas — ūpis un zivjūpis (Bubo blakistoni) ir lielākie ūpju ģintī. To ķermeņa garums ir 65—70 cm, svars mātītei var sasniegt 3 kg (mātītes ir lielākas nekā tēviņi). Zivjūpju mātītes var sasniegt pat 4 kg svaru. Viens no mazākajiem ir Filipīnu ūpis (Bubo philippensis), kura ķermena garums ir 38—42 cm, un punktainais ūpis (Bubo africanus), kura ķermeņa garums ir 45—46 cm.

Apspalvojums ūpjiem ir brūni vai pelēki raibs, vai dzeltenbrūns, maskējošs. Acis lielas, kas atrodas vienā plaknē un redz vienā virzienā, bet ūpjiem ir ļoti elastīgi kakla skriemeļi, tāpēc tie spēj pagriezt galvu pa 270 grādiem. Virs galvas lielākajai daļai sugu ir spalvu pušķi — "austiņas", kas kalpo dekorācijai.

Valda aplams uzskats, ka ūpji dienā nekā neredz. Ūpji redz, turklāt labāk nekā cilvēks un naktī redz daudz reižu labāk nekā cilvēks dienā. Tomēr medījot ūpji pamatā izmanto dzirdi. To īstās ausis nav redzamas, tās atrodās sejas spoguļa malās, kā ļoti garas, plašas atveres, turklāt tās nav simetriskas — viena auss atrodas zemāk, otra augstāk, lai varētu noteikt precīzu trokšņa izcelšanās vietu. Galvenais iemesls, kāpēc ūpji nemedī dienā, ir ienaidnieki.

 

 

Saskaņā ar pēdējo gadu DNS pētījumiem, pūču dzimtas sistemātikā ir veiktas izmaiņas. Ir likvidēta monotipiskā balto pūču ģints (Nyctea) un baltā pūce mūsdienās tiek sistemtizēta ūpju ģintī. Arī zivjūpju ģints (Ketupa) ir likvidēta un visas četras zivjūpju sugas tiek sistematizētas ūpju ģintī. Ūpju ģinti papildina arī otras zivjūpju ģints (Scotopelia) visas trīs sugas.

• Ūpju ģints (Bubo)
  • Amerikas ūpis (Bubo virginianus)
  • Baltā pūce (Bubo scandiacus)
  • Bengālijas ūpis (Bubo bengalensis)
  • Filipīnu ūpis (Bubo philippensis)
  • Gaišais ūpis (Bubo lacteus)
  • Gvinejas ūpis (Bubo poensis)
  • Kāpzemes ūpis (Bubo capensis)
  • Magelāna ūpis (Bubo magellanicus)
  • Malajas ūpis (Bubo sumatranus)
  • Nepālas ūpis (Bubo nipalensis)
  • Pelēkais ūpis (Bubo cinerascens)
  • Punktainais ūpis (Bubo africanus)
  • Rietumāfrikas ūpis (Bubo leucostictus)
  • Svītrainais ūpis (Bubo shelleyi)
  • Tuksneša ūpis (Bubo ascalaphus)
  • Tumšais ūpis (Bubo coromandus)
  • Usambara ūpis (Bubo vosseleri)
  • Ūpis (Bubo bubo)
  • Zivjūpis (Bubo blakistoni)

• Ūpis jaunā mājvietā
• Genus Bubo (Horned owls & Eagle-owls)
• Ornitofaunistika: Ūpis Bubo bubo
• Owls Arhivēts 2013. gada 19. oktobrī, Wayback Machine vietnē.