Štrālzunde

Štrālzunde (vācu: Stralsund) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, pie Štrēlazunda šauruma, kas atdala Rīgenes salu no cietzemes.

Štrālzundes ķieģeļu gotikas vecpilsēta līdz ar Vismāras vecpilsētu iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Štrālzunde ir kuģubūves, zivju pārstrādes un tūrisma centrs. Jūras muzejs Ozeaneum. Muzejs - burukuģis Gorch Fock. Štrālzunde ir Ventspils sadraudzības pilsēta.

Štrālzunde
Štrālzundes vecpilsēta
Štrālzundes vecpilsēta
Ģerbonis: Štrālzunde
Ģerbonis
Štrālzunde (Vācija)
Štrālzunde
Štrālzunde
Koordinātas: 54°18′56″N 13°05′27″E / 54.31556°N 13.09083°E / 54.31556; 13.09083 13°05′27″E / 54.31556°N 13.09083°E / 54.31556; 13.09083
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis
Pilsētas tiesības 1234
Platība
 • Kopējā 38,97 km2
Augstums 14 m
Iedzīvotāji (2022)
 • kopā 59 363
 • blīvums 1 479,9/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.stralsund.de/
Štrālzunde Štrālzunde Vikikrātuvē

Ar Rīgeni Štrālzundi savieno divi tilti: vecākais 1937. gadā uzbūvētais tilts ir daļēji dambis un mūsdienās tiek izmantots dzelzceļa satiksmei, kā arī Rīgenes tilts (Rügenbrücke, 2831 m). Tas tika atklāts 2007. gada 20. oktobrī un ārēji izskatās līdzīgs Zelta Vārtu tiltam Sanfrancisko. Lielā augstuma dēļ (42 m augstākajā vietā) zem tilta var kuģot pat vislielākie kuģi.

Štrālzunde
Štrālzunde

Senatnē Štrālzunde bijusi slāvu Rīgenes kņazistes sastāvā. Kopš 1168. gada - Dānijas sastāvā. Līdz ar vāciešu ienākšanu reģionā, 1234. gadā apmetnei tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1249. gadā Štrālzundi nodedzināja Lībekas karaspēks. Kopš 1293. gada - Hanzas savienībā. No 1325. gada - Pomerānijas hercogistes sastāvā, saglabājot ievērojamu autonomiju. 1370. gadā starp Hanzu un Dāniju tika noslēgts Štrālzundes miera līgums, kas ievadīja Hanzas savienības varas zenītu. 1628. gadā Trīsdesmitgadu kara laikā Štrālzundi aplenca imperatora karaspēks Vallenšteina vadībā, tomēr ar Dānijas un Zviedrijas atbalstu aplenkums tika atsists. Pēc Trīsdesmitgadu kara Štrālzunde iekļāvās Zviedrijas sastāvā. 1678. gadā Skones kara laikā pilsētu ieņēma Brandenburgas karaspēks, bet Ziemeļu kara laikā 1715. gadā - Dānija. Napoleona karu laikā 1807. gadā pilsētu ieņēma franči, un pēc Vīnes kongresa to piešķīra Prūsijai.

Štrālzunde ir biologa Hermaņa Burmeistera (Hermann Burmeister, 1807-1892), vieglatlētes Zilkes Melleres (Silke Möller, 1964), ķīmiķa Kārļa Vilhelma Šēles (1742-1786) un aktrises Nadjas Ūlas (Nadja Uhl, 1972) dzimtā pilsēta.

Atsauces

Ārējās saites

Tags:

Mēklenburga-PriekšpomerānijaRīgeneUNESCO Pasaules mantojuma sarakstsVentspilsVismāraVācijaVācu valoda

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

Padomju SavienībaEiro ieviešana LatvijāIgaunijas himnaNāves salaLietuvas dziesmu svētkiLatviešu strēlniekiAutoritārismsSurinamaMacintoshSaturns (planēta)Latvijas Valsts policijaKrišjānis BaronsLatvijas Valsts prezidentsJosifs StaļinsLidoGliemežiDezoksiribonukleīnskābeMājas strazdsRēzekneAlgoritmsLatvijas Republikas proklamēšanas dienaLatvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienaDadaismsVilhelms PurvītisPneimonijaVenera (planēta)Ādolfs HitlersPolijas pilsētu uzskaitījumsXXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiLudzas novada ciemu uzskaitījumsValstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaitaLatviešu mitoloģijaValdorfpedagoģijaJāņiMolotova—Ribentropa paktsKrusta kariGarais klepusVatikānsKlonēšanaSaules sistēmas planētasLatvijas Tautas fronteVecrīgaSabiedrība ar ierobežotu atbildībuBebriDienvidkurzemes novadsValstu uzskaitījums pēc platībasAnglijaĶīmisko elementu periodiskā tabulaPapīra lapas formātsTunisijaMeža pūceBrīvās krišanas paātrinājumsAknasMarija LeikoAnšlavs EglītisLatvijas klimatsIevērojamākās Latvijas personībasVentaDievs, svētī LatvijuLai tev labi klājas!Romiešu skaitļiKanādaTaukiEiropaRūdolfs BlaumanisBaleāru SalasVilis PlūdonsRetoromāņu valoda2024. gads LatvijāE-klaseLatvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienasLīvi (grupa)Tumsa (grupa)Jānis JunkursJānis PoruksVolfgangs Amadejs MocartsTukuma novada ciemu uzskaitījums🡆 More