Ķemmes-Bedrīšu Keramikas Kultūra

gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijas teritorijā dominējusī jaunā akmens laikmeta (neolīta) iedzīvotāju kultūra, ko parasti saista ar Austrumu mednieku-vācēju cilšu migrāciju no tagadējās Ziemeļkrievijas uz Baltijas jūras krastiem, kur ienācēji sajaucās ar Baltijas pirmiedzīvotājiem. 2.—3. gadu tūkstotī p.m.ē. Polijas, Baltkrievijas, Baltijas valstu un Somijas teritorijas dienviddaļā šo kultūru pārmāca auklas keramikas kultūra.

Lai arī līdz 1980. gadiem tika uzskatīts, ka ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras izcelsme saistīta ar urāliešu valodās runājošiem cilvēkiem, tomēr ķemmes-bedrīšu keramikas izplatība Eiropā ir novērojama arī tur, kur cilvēki nerunāja urāliešu valodās. Pētījumi liecina, ka somugru valodās runājošās ciltis Baltijas jūras reģionu sasniegušas tikai bronzas laikmetā (apmēram 500 gadus p.m.ē.), tādēļ ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai piederīgās ciltis Baltijas jūras reģionā runājušas kādā no Eiropas senāko iedzīvotāju valodām (priekšindoeiropiešu valodām).

Kultūras nosaukums ir cēlies no šai kultūrai raksturīgajiem māla trauku rotājumiem, kas atgādina ķemmes un bedrīšu iespiedumus. Igaunijas un Latvijas teritorijā attīstījās Narvas kultūra kā šis kultūras lokāls variants.

 

Šai kultūrai raksturīgie arheoloģiskie atradumi ir atrasti plašā Ziemeļaustrumu Eiropas reģionā, kas ietver Skandināvijas ziemeļus, Somiju, Baltijas valstis, Polijas un Baltkrievijas ziemeļdaļu kā arī Ziemeļkrieviju līdz par Urāliem.

Līdzīga, bet nedaudz atšķirīga keramika atrasta arī Ķīnā (Mandžūrijā), Korejā un Altaja apkaimē. Daži avoti uzskata, ka līdz Altajam tā izplatījusies no izcelsmes rajona, kas pēc šīs versijas bijis Volgas augštecē, taču nesaista ar šādu kopīgu izcelsmi atradumus Mandžūrijā un Korejā.

Šai kultūrai piederīgās ciltis nodarbojās ar zvejniecību, vākšanu un medībām. Raksturīgi ar tipiskajiem ornamentiem rotāti lieli māla trauki ar apaļu vai smailu apakšdaļu. Galvenie ornamenta elementi ir ķemmveida vai gludā spiedoga nospiedumi, dažāda lieluma seklas bedrītes, aptītās auklas, retāk dažādi pusloka iespiedumi. Retāk sastopams dažādu ģeometrisku figūru — rombu, trīsstūru un līkloču motīvs.

Tradicionāli (Äyräpää, 1930) ķemmes -bedrīšu keramikas kultūru sadala trīs periodos:

• agrīnais periods (Ka I, ap 4200.—ap 3300. gads p.m.ē.),
• tipiskais periods (Ka II, ap 3300.—ap 2700. gads p.m.ē.),
• vēlīnais periods (Ka III, ap 2800.—ap 2000. gads p.m.ē.).

Mūsdienu Latvijas teritorijā ir atrastas vairākas šīs kultūras apmetnes ar raksturīgajiem māla traukiem un darbarīkiem. Ievērojamākās apmetnes:

• Osas apmetne Lubāna līdzenumā,
• Ičas apmetne Lubāna līdzenumā,
• Piestiņas apmetne Lubāna līdzenumā,
• Upesgala apmetne Lubāna līdzenumā,
• Kreiču apmetne pie Lielā Ludzas ezera Austrumlatgalē,
• Zvejnieku apmetne pie Burtnieku ezera,
• Sārnates apmetne Piejūras zemienē Rietumkurzemē.

• JP Mallory|James P. Mallory, "Pit-Comb Ware Culture", Encyclopedia of Indo-European Culture, Fitzroy Dearborn, 1997.
• Latvijas PSR arheoloģija. —R.,: Zinātne. 1974.
• A. Vasks, B. Vaska, R. Grāvere Latvijas Aizvēsture 8500. g. pr. Kr.-1200. g. pēc Kr. —R., 1997.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra.