Čatokvas Konference Jūrmalā

gadā no 15. līdz 20. septembrim. Tā iezīmēja jaunas vēsmas Padomju Savienības politikā, kā arī ir saistām ar Trešās atmodas procesa aizsākumiem Latvijas PSR.

Astoņdesmitajos gados starp Padomju Savienību un ASV notikās virkne konferenču divpusējo attiecību jautājumos. Viena no šādu konferenču sērijām bija Čatokvas konferences, kuras norisinājās no 1985. līdz 1989. gadam. Savu nosaukumu konferences ieguva no Čatokvas institūta, kas kopā ar D. Eizenhauera Starptautisko attiecību institūtu sponsorēja un rīkoja konferences. Pirmā konference 1985. gadā notika Čatokvas institūtā, otrā 1986. gadā notika Jūrmalā, tad 1987. gadā atkal Čatokvā, 1988. gadā Tbilisī un noslēdzošā konference 1989. gadā notika Pitsburgas universitātē.

Čatokvas konference Jūrmalā 1986. gadā norisinājās Dzintaru koncertzālē no 15. līdz 20. septembrim. Norises vietu bija piedāvājusi padomju puse. Konferencē piedalījās ap diviem tūkstošiem ASV un PSRS pārstāvju, starp kuriem bija ne tikai valsts amatpersonas un diplomāti, bet arī daudzi sabiedriskie darbinieki. Divsimt piecdesmit ASV pārstāvju starpā bija Sjūzena Eizenhauere un vairāki ievērojami ASV politiķi, diplomāti, žurnālisti. Pēc aktīvā trimdas latviešu organizatora un vēlākā Saeimas deputāta Aristida Lamberga iniciatīvas konferencē varēja piedalīties arī latviešu delegācija, kura sastāvēja no desmit Amerikas Latviešu apvienības biedriem, starp kuriem bija arī Ojārs Kalniņš, Inta Siliņa un citi trimdas latvieši. Vietējie iedzīvotāji, kuri varēja piedalīties konferences darbā, bija pārbaudīti un lojāli Padomju režīmam, tomēr pašas konferences norise visai plaši un objektīvi tika atspoguļota Latvijas Televīzijā. Krietni īsākas un skopākas pārraides par konferences norisi tika atspoguļotas arī Padomju Savienības televīzijas kanālos. Plašu atspoguļojumu konference guva pasaules medijos. ASV pārstāvji sēžu starplaikos devās arī tuvākajā konferences norises apkārtnē, kur uzrunāja vietējos.

Konference bija iecerēta kā sabiedrisko darbinieku tikšanās, tomēr tajā tika runāts par dažādiem līgumiem, starptautiskajām attiecībām, lai arī tāds nebija konferences mērķis. Konferences laikā izcēlās vairāki incidenti, pirmkārt, saistībā ar VDK aizturēto amerikāņu žurnālistu Nikolasu Daņilovu, otrkārt, trimdas latviešu organizācija vērsa uzmanību uz Latvijas okupācijas problēmu. Viņi izmantoja arī Latvijas karodziņus, kurus gan viņiem atņēma vietējie drošības darbinieki.

Šoku konferencē radīja ASV prezidenta vecākā konsultanta Padomju Savienības jautājumos Džeka Metloka paziņojums, kuru viņš nolasīja skaidrā latviešu valodā, par to, ka ASV joprojām neatzīst Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Tas kļuva par nozīmīgu signālu latviešu nacionālās pašapziņas modināšanā. Džeks Metloks bija viens no pirmajiem starptautiski pazīstamajiem diplomātiem, kurš iestājies par Latvijas neatkarību.