Meža Saskys

Taipoš zynoms kai Malnais saskys ci Europys saskys. Saski radneigi luoseicom, caunem i sormulim. Sātā dajaucātī saski saucomi par fretkom aba sātys saskim. Saski paplateiti kūna vysā Europā da Uralu kolnim Krīvejā, atskaitūt Skaņdinavejis pūstumus i jiuru solys - Airejā, Īslaņdejā, Sicilejā i cytuos jiursoluos jī nadzeivoj. Saskys vīns nu treju Latgolā dzeivojūšūs sasku giņtis dzeivinīku - sūpluok luoseicys i sormuļa.

Meža saskys
Ziniskuo klasifikaceja
Pasauļs	Dzeivinīki (Animalia)
Tips	Hordini (Chordata)
Klase	Zeideituoji (Mammalia)
Aiļa	Pliesieji (Carnivora)
Saime	Cauņu (Mustelidae)
Giņts	Saski (Mustela)
Škira	Palākais vylks (Mustela putorius)
Ziniskuo pasauka
Mustela putorius
Paplateiba
Meža saska paplateiba

Saskys, taipoš kai cyti cauņu saimis dzeivinīki, irā smuidra, spieceiga auguma, ar eisom kuojom i plotom golvom. Meža sasku tāvaini labtik leluoki kai muotainis. Tāvaiņu svors ūtratik leluoks kai muotaiņu, auguma garums kūna treštik garuoks. Saska garums byun 35-45 cm, svors muotainem 0,7 kg, tāvainim 1,7 kg. Kažuks tymsai bryuns ci malns. Iz vaiga gaišuoks, ap acim pasataisa taida kai maska, izaverūša kai tymsi okuleri. Zīmā kažuks nūaug bīzs i spūdrys, a vosorā pluons i naskaists. Taipoš kai cytim cauņu saimis pīstuovim, i saskim byun analī dzīdzeri, kurī izdola osu smuorda sekretu. Itei reakceja nūteik viņ tod, kod dzeivinīks sajiut baili par sovu dzeiveibu.

 

Saski pa lelumam byun nakts dzeivinīki. Jūs var satikt mežūs, pūrūs, peisūs i mežu pļovuos pi iudiņu. Zīmā jī apsadzeivoj sātu ci solu tyvumā i, maklādami barūklis, var net īīt ustobuos. Kolnūs dzeivuot namīļoj. Mygu vusycīškuok ītaisa pi upu zam lelu kūku sakņu. Saski dzeivoj vīnā vītā, vīns saskys izlītoj apmāram 1 kvadratkilometru lelu pluotu. Vosorā saski dzeivoj saimē, a zīmā pa vīnam. Saskys aktivs vysu godu. Zīmys snīgā saska īstaiguotuos stidzenis var ītēmēt pi olūtaiņu, naaizsalstūšu upu, kur puorzīmoj vardivis.

Pošu lelī sasku īnaidnīki - suni, kači, lopsys i lelī palādiņu putni.