Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Zilaļģes". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
Zilaļģes jeb cianobaktērijas (latīņu: Cyanobacteria) ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību. Nosaukums "cianobaktērijas" nāk... |
pieskaita arī mikoplazmas, kas ir iekššūnas parazīti, un cianobaktērijas jeb zilaļģes, kam evolūcijas procesā bija liela nozīme skābekļa atmosfēras radīšanā... |
sapali, u.c.). Eitrofs, ezerā ievērojamā daudzumā potenciāli toksiskas zilaļģes. Gar ezera dienvidrietumu krastu stiepjas asfaltēts Cēsu—Madonas autoceļš... |
pigmenti ir fikocianīns un fikoeritrīns, kuru kombinācijas nosaka zilaļģu krāsu. Vasarā zilaļģes bieži ir ūdens "ziedēšanas" cēlonis, kā rezultātā vērojama zivju... |
elements. Fotosintezējošie komponenti var būt dažādi, gan prokariotiskās zilaļģes, gan eikariotiskās zaļaļģes. Mēdz būt gadījumi, kad vienā ķērpju sugā var... |
un eikariotos. Pie prokariotiem tika pieskaitītas visas baktērijas un zilaļģes. Augi tika definēti kā eikarioti. Salīdzinot fotosintezējošos augus ar... |
aknu un nervu sistēmas darbību. B12 vitamīnu dabā sintezē baktērijas, zilaļģes, savukārt cilvēka organismā zarnu mikroflora. Tā kā organisms pats sev... |
miljardu gadu vecos iežos, tās ir krama slānekļos atrastās baktēriju un zilaļģu fosilijas, kā arī stromatolītu atliekas. Pirmā dzīvība eksistējusi ļoti... |
1938. gadā izdalīja ceturto valsti — monēras, kurā iekļāva baktērijas un zilaļģes, kas iepriekš bija daļa no protistiem. Atlikušie organismi bija ar kodoliem... |
parādās vēl viena akmeņaina saliņa. Konstatētas 6 sugu zivis. Novērota zilaļģu un pirofītaļģu ziedēšana. «Informācija par objektu: Zebrus ezers». LĢIA... |
Ūdens eitrofikācija izsauc pastiprinātu aļģu vairošanos (no kurām dažas zilaļģu sugas ir toksiskas) ūdens virskārtā, kā rezultātā ūdens dziļākajos slāņos... |
dzimtas pārstāvji, kā arī ķērpji. Jūras floru pārstāv dažas zaļaļģes un zilaļģes. Jūras izmešos dzīvo kukaiņi un izskalotajās aļģēs dzīvojošie dzīvnieki... |
mikroorganismi dalās baktērijās, aktinomicētēs, mikroskopiskās aļģēs (zilaļģēs), mikroskopiskās sēnēs (pelējuma sēnēs), vienšūņos un vīrusos. Mikroskopiskās... |
harmonizējot ihtiofaunu. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados ezerā bija novērojama zilaļģu masveida vairošanās. Veicot pasākumus (izķerot no ezera apmēram miljonu... |
(Leinerte 1988). Ūdens ir sārmains, ar pH lielāku par 7,5. Grunts klāta ar zilaļģēm vai mieturaļģu hāru (Chara) un nitellu (Nitella) audzēm (Biotopu rokasgrāmata... |
un meduzoīdu atliekas. -2,5 miljardi gadu: sākas "skābekļa revolūcija". Zilaļģes izdala skābekli, kurš pat nelielās devās ir nāvējošs daudziem tālaika organismiem... |
šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS). Baktērijām un zilaļģēm nav šūnas kodola, bet tām kodolviela atrodas citoplazmā. Kodolviela ir... |
nodrošinātu fotosintēzes procesu. Lielākās fitoplanktona grupas ir kramaļģes, zilaļģes, dinoflagelāti un kokolitoforīdi. Dzīvnieku planktons – zooplanktons; to... |
plastīdu izcelšanos no zilaļģēm līdzīgiem prokariotiem, kas dzīvojuši eikariotiskās šūnās. Lai gan endosimbionti ir daudz mazāki par zilaļģēm, morfoloģiskie,... |
augiem. Zaļaļģes Zaļaļģu pavedieni Aļģu konjugācija Plastīdu izcelšanos no zilaļģēm līdzīgiem prokariotiem, kas dzīvojuši eikariotiskās šūnās apraksta endosimbiozes... |