Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Triass". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras... |
apakšēja triasa līdz mūsdienām. No izmirušajām divējādi elpojošajām zivīm var minēt tādas ģintis, kā Ceratodus (triass — krīts), Epiceratodus (triass), Paraceratodus... |
Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām. Pēc šīs izmiršanas tiek vilkta robeža starp perma un triasa ģeoloģiskajiem... |
fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā. Mezozojs sākās aptuveni 251 miljonu gadu pirms mūsdienām un beidzās 65... |
un beidzās 251 miljoni gadu pirms mūsdienām, kad notika tā sauktā perma-triasa izmiršana. Pirms paleozoja bija neoproterozojs, bet pēc tam — mezozojs.... |
Ģints tika izdalīta 1879. gadā pēc Terebratula vulgaris sugas no Vācijas triasa nogulumiem. Šīs ģints pārstāvjiem čaulas ir gludas, gareniski-ovālas ar... |
rugozas bija pirmie rifus veidojošie koraļļpolipi. Dzīvoja no ordovika līdz triasa sākumam. Tās ir sastopamas arī Latvijas devona nogulumos. Rugozas ir bilaterāli... |
periods beidzās ar perma-triasa sugu izmiršanu, kas bija lielākā organismu izmiršana dzīvības pastāvēšanas vēsturē. Uz robežas ar triasu izmira ap 90% jūras... |
(no sanskrita — ‘Gondu mežs’) centrālajā Indijā, kur tika pētīti perma—triasa periodu nogulumieži. Greg Houseman. «Dispersal of Gondwanaland». University... |
Latvijas pamatieži (sadaļa Triasa periods) nogulumiem, savukārt Kurzemes dienvidrietumos ir atrodami mezozoja ēras triasa perioda un juras perioda nogulumi, kuri veidojušies aptuveni pirms 251—151... |
kārta (Soritida Saidova, 1981). Ģeohronoloģiski tās ir zināmas no vēlā triasa (iespējams pat no vēlā perma) līdz mūsdienām. Virsdzimtā ir virs 40 ģintīm... |
širmegle Latvijas apstākļos apsalst, bargās ziemās var iet bojā. Senāk, triasa periodā, dzimta bija plaši izplatīta. Agrāk Japānas širmegle tika pieskaitīta... |
Latvijā ir ediakara, kembrija, ordovika, silūra, devona, karbona, perma, triasa un juras nogulumi. Liepājas-Saldus-Rīgas-Apes-Pleskavas lūzumzona sadala... |
nospiedumu nav. Strofomenīdu kārtas pārstāvji dzīvoja no ordovika līdz triasam vai apakšējai jurai. Senāk Strofomenīdu kārtu iedalīja 4 virsdzimtās: Plectambonitacea... |
Pseudanodonta un Perlamutrenes (Unio). Ģeohronoloģiski dižgliemenes ir zināmas no triasa perioda līdz mūsdienām. Čaula biežāk ir iegarena, nekā augsta, gluda vai... |
Grēdu vidējais augstums aptuveni 6000 m. Karakorums veidojies galvenokārt triasā, lūzumi kainozojā. Četras virsotnes augstākas par 8000 m, 8 virsotnes augstākas... |
iespēju izmantot gaisa skābekli, kā arī viegli sajust laupījuma smaku. Triasa periodā konkurences spiediena rezultātā dažas otiņspuru grupas pārgāja uz... |
līdz Latvijas robežai ar Lietuvu. Novada teritorijā ir izplatīti karbona, triasa un juras karbonātieži, smilts, smilšakmeņi, aleirolīti un māls. Pamatiežu... |
Famenas stāva nogulumi, dienvidu daļā pārsvarā perma, bet vietām arī juras, triasa, karbona un devona nogulumi. Derīgie izrakteņi: kaļķakmens (Kūmas, Nīgrande... |
miljoniem gadu, izdaloties no bazīdijsēnēm, tomēr šim laikam sekoja perma-triasa izmiršana un paleontologi to atliekas atrod tikai, sākot no krīta perioda... |