Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Spānija+Ārpolitika"!
Spānija (spāņu: España, izrunā: [esˈpaɲa]), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā... |
Lielbritānijas Karaliste (sadaļa Ārpolitika) ar Austriju un Franciju pret Spāniju - tā rezultātā ievērojami pieauga Lielbritānijas ietekme Amerikā. 1739. gadā Spānija sāka apkarot kontrabandistus... |
Žuzeps Borels (kategorija Nepabeigti raksti par Spāniju) ārpolitikas un drošības politikas jomā (kopš 2019. gada). Spānijas Sociālistiskās Darba partijas (PSOE) biedrs kopš 1974. gada. 2019. gadā Spānijas valdība... |
baznīcās ievērot savus rituālus, svinēt misi. Anglijas ārpolitika pamatos orientējās uz cīņu pret Spāniju un sāncensību ar Franciju. Sākot ar 1572. gadu Anglija... |
Gonsaless un PSOE valdīja nākamos 13 gadus. Šajā laikā Spānija pievienojās NATO un Eiropas Kopienai. Spānija radīja jaunus sociālos likumus un plaša mēroga uzlabojumus... |
Elizabete I (sadaļa Ārpolitika) jūras lielvalsti. Jauns ārpolitikā bija tas, ka karaliene personīgi atbalstīja pirātus, kas uzbruka citu valstu, tai skaitā Spānijas kuģiem Atlantijas okeānā... |
vadonis un iejaukšanās pilsoņu privātajā dzīvē, militarizācija, agresīva ārpolitika, radikāls nacionālisms, represijas pret politiskajiem pretiniekiem. Fašisms... |
Auksto karu, kurā Spānija kļuva svarīga kā Rietumu sabiedrotā. Franko sevi pozicionēja kā Eiropas pirmo antikomunistu. Lai arī Spānija nesaņēma ielūgumu... |
Septiņgadu karš (kategorija Kari ar Spāniju) Menorku un apsolīja salu atdot atpakaļ Spānijai — par tās palīdzību jūras karā pret Lielbritāniju, tādēļ Spānija pieteica karu Lielbritānijai. Situācija... |
speciālo štābu ASV Norfolkā. Grieķija (1952) Turcija (1952) Vācija (1955) Spānija (1982) Čehija (1999) Polija (1999) Ungārija (1999) Bulgārija (2004)... |
Portugāle (sadaļa Ārpolitika) Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles... |
iekšlietu jomā; 19. Muitas savienība; 20. Ārējās attiecības; 21. Kopējā ārpolitika un drošības politika; 22. Iestādes. III pielikums: Nepieciešamie grozījumi... |
Amsterdamas līgums uzlaboja Māstrihtas līgumu tādās jomās, kā demokrātija un ārpolitika. Amsterdamai 2001. gadā sekoja Nicas līgums, kas pārskatīja Romas un Māstrihtas... |
ASV karakuģim USS Maine, sākās Spānijas—ASV karš. ASV uzvarēja un tika noslēgts Parīzes līgums, kas paredzēja, ka Spānija dod neatkarību Kubai, atdod Puertoriko... |
gadā izstrādātajā Latvijas ārpolitikas galveno virzienu dokumentā iekļaušanās Eiropā tika noteikts kā Latvijas ārpolitikas stratēģijas pamatmērķis. Tika... |
Pēteris I (sadaļa Ārpolitika) enerģiskām Krievijas valsts un krievu sabiedrības reformām, un aktīvu ārpolitiku — īstenoja plašu Krievijas ekspansiju, kā rezultātā tā kļuva par impēriju... |
uzstājās kā ass ASV ārpolitikas pretinieks. Tāpat viņš aktīvi uzstājās pret aparteīdu Dienvidāfrikā, Pinočeta režīmu Čīlē, Franko režīmu Spānijā, pievērsa uzmanību... |
impērijas pagātnes slavu ar topošās fašistu Romas impērijas sapni. Musolīni ārpolitika bija agresīvi imperiālistiska, ar mērķi vismaz daļēji atjaunot seno Romas... |
kalpoja nenokārtotie Meksikas parādi, un 1861. gada decembrī Lielbritānija, Spānija un Francija nosūtīja armiju uz Meksiku. Kā pretstats ASV ekspansijai Ziemeļamerikā... |
imigrācijas likumdošanas reformas labējā garā. Cieša sadarbība ar ASV ārpolitikā, kas radīja domstarpības ar Vāciju un Franciju ES iekšienē. Berluskoni... |