Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Skujkoki". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
lielums, krāsa ir svarīgas pazīmes skujkoku noteikšanā. Skujas bagātas ar ēteriskām eļļām, sveķiem, terpēniem. Klase Skujkoki (Pinopsida) †Kordaītu rinda (Cordaitales)... |
Koks (sadaļa Skujkoki un lapu koki) kas veic stumbra aizsargfunkciju. Par skujkokiem sauc kokus, kuru lapas ir adatveida vai zvīņveida. Skujkoki mēdz būt ziemzaļi vai vasarzaļi. Piemēram... |
Skujkoku dižkoksngrauzis (latīņu: Tragosoma depsarium) — koksngraužu vaboļu suga. Latvijā šī suga ir reti sastopama un ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā... |
Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki. Speciālistu vidū nav vienprātības par sugu skaitu, kas ietilpst šajā ģintī, jo dažas sugas... |
Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae... |
Skujkoku ligzdu koksngrauzis (latīņu: Rhagium inquisitor (Linnaeus, 1758)) ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Lepturinae apakšdzimtas. Ļoti bieži sastopama... |
nelabvēlīgi ietekmēt jauno tūju augšanu un sēklu izplatīšanos. Tūjas ir mūžzaļi skujkoki, kas var izaugt līdz 3m (atsevišķas sugas pat līdz 61 metram). Miza ir... |
Kadiķis var būt: kadiķi — ciprešu dzimtas ģints skujkoki: parastais kadiķis jeb vienkārši kadiķis — Latvijā vienīgā sastopamā kadiķu ģints suga; Kadiķis... |
Dzīvības koks var būt: dzīvības simbols reliģijā un mitoloģijā; tūjas — ciprešu dzimtas skujkoki; Dzīvības koks (The Tree of Life) — 2011. gada filma.... |
Skujkoku ligzdu koksngrauži (latīņu: Rhagium) ir koksngraužu dzimtas vaboļu ģints no Lepturinae apakšdzimtas. Vairākas šī ģints sugas ir sastopamas Eirāzijā... |
Koksne (sadaļa Skujkoku un lapkoku koksne) šūnu sistēmas funkcijas ir kokam nepieciešamo vielu un ūdens vadīšana. Skujkokiem šo sistēmu galvenokārt veido traheīdas ar nelielu parenhīmu šūnu daudzumu... |
aug galvenokārt ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Pie kailsēkļiem pieder skujkoki (Pinophyta), ginki (Ginkgophyta), cikadejas (Cycadophyta) un Gnetophyta... |
siringilpropāna vienībā (rodas no sinapilspirta, kas satur divas metoksilgrupas). Skujkoki satur lignīnu, kurā ir galvenokārt gvajacilpropāna vienības. Lapu koku... |
ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas. Lapegles ir sastopamas tikai ziemeļu puslodē. Atšķirībā no citiem skujkokiem, lapegles rudenī un ziemā nomet... |
vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana. Skujkoku lapas tiek sauktas par skujām. Vairums lapām ir divas daļas — lapas plātne... |
taigu — boreālo skujkoku mežu, kas ved caur visu Eirāziju. Uz dienvidiem no taigas ir mērenā platlapju un jauktu mežu josla un mērenie skujkoku meži. Šo plašo... |
meliorācijas pārveidots augstais purvs, kurš apaug ar priedi. Purva malās atrodas skujkoku, jauktie un fragmentāri lapkoku meži, kas piemēroti dažām retām putnu sugām... |
(no mongoļu: тайга — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži. Taiga ir plašākā sauszemes dabas zona un klāj plašus Krievijas, it... |
dzimtas skujkokiem, galvenokārt uz priedēm, retāk uz eglēm un duglāzijām, un barojas uz koku skujām. Izplatītas Nearktikā, kur aug skujkoki. Taču dažas... |
Parastā īve (latīņu: Taxus baccata) ir Latvijā savvaļā ļoti reti sastopams skujkoks, kas atsevišķu koku veidā atrodams Piejūras zemienē. Slīterē saglabājušies... |