Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Sienāži+Barošanās"!
Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta. Šajā dzimtā ir aptuveni 6400 sugas. Sienāži ir cieši saistīti ar circeņiem... |
dabā. Zālē mītošie sienāži ir zaļi. Zaļas ir arī zaļās vardes, kas dzīvo ūdenstilpju krastos. Tāpēc zaļās vardes un zaļos sienāžus uz zāles zaļā fona... |
barība ir dažādi bezmugurkaulnieki, galvenokārt kukaiņi (skudras, bites, sienāži, spāres, cikādes, viendienītes) un to kāpuri, zirnekļi, gliemeži, tārpi... |
citiem putniem tas var kļūt agresīvs barošanās vietās, cenšoties tos padzīt no putnu barotavām vai citām barošanās vietām. Lai gan tas nenotiek tik bieži... |
nomedī pa kādai čūskai, indīgās ieskaitot. Iecienītākie kukaiņi ir ērces, sienāži, prusaki un termīti. Vairošanās sezona zaļajiem pāviem ir no aprīļa līdz... |
izzuduši. Kukaiņiem ir ļoti liela nozīme dabā. Tie ietilpst daudzu dzīvnieku barošanās ķēžu sastāvā. Gandrīz katrā mugurkaulnieku dzīvnieku klasē var atrast... |
Austrumu lopu gārnis (sadaļa Barošanās) ir plēsīgs un pamatā barojas ar dažādiem kukaiņiem, īpaši iecienīti ir sienāži, circeņi, mušas, kodes, ērces un zirnekļi, kā arī tas barojas ar vardēm... |
būt kopīgs ar citām putnu sugām. Reizēm tiek nakšņots kokā, kas atrodas barošanās vietas tuvumā. Barību tas meklē, ar garo, jutīgo knābi iztaustot dūņas... |
putnu ir daļēji nometnieki, kas ziemas periodā klejo, meklējot labākas barošanās vietas. Purva pūce visu gadu sastopama Islandē, Britu salās, Pirenejos... |
sīga ir nometnieks vai nelielu distanču gājputns, pārlidojot uz labākām barošanās vietām. Mājo Ziemeļāfrikā no Marokas un Mauritānijas rietumos līdz Ēģiptei... |
cīpslas, tomēr var izstiepties un uzkrāt enerģiju, ko dažas sugas, piemēram, sienāži, izmanto lekšanai. Kāju locītavās kutikula ir plānāka un elastīgāka, kas... |
barojas arī ar ūdensaugiem. Vasarā iecienīta barība ir vaboles, mušas, sienāži, spāres, viendienītes, tauriņi un to kāpuri, posmtārpi un gliemji. Retākos... |
cilvēku atkritumus, īpaši ziemas laikā. Barību meklē uz zemes, pārstaigājot barošanās teritoriju. Kukaiņus tā ķer arī lidojumā, māk izvilkt no koku mizas rievām... |
izdevības apēd arī savas sugas vienaudžus. Kļūstot arvien lielākiem, to barošanās ieradumi mainās. Pieauguši dievlūdzēji medī arī nelielas ķirzakas, vardes... |
pārmeklējot augstkalnu pļavas. Iecienītas ir dažādas vaboles, gliemeži, sienāži, tauriņi un kukaiņu kāpuri. Rudenī, ziemā un agri pavasarī galvenā barība... |
ir plēsīgs un pamatā barojas ar dažādiem kukaiņiem, īpaši iecienīti ir sienāži, circeņi, mušas, kodes, ērces un zirnekļi, kā arī tas barojas ar vardēm... |
Melnais stārķis (sadaļa Barošanās) mazas zivtiņas (reti pārsniedzot 15 cm garumu) un vardes. Vēl arī dēles, sienāži, maijvaboles, ūdens kukaiņi, ļoti reti barībā mazi uz zemes ligzdojoši... |
kukaiņiem. Tie var būt tauriņi, mušas, vaboles, spāres, cikādes, termīti, sienāži, naktstauriņi, bites un lapsenes. Pēdējās divas daudzām sugām ir iecienītākie... |
kukaiņiem, ieskaitot tauriņu kāpurus, naktstauriņus, sienāžus, kā arī zirnekļus. Beidzoties mazuļu barošanai, mājas strazdi labprāt barojas arī ar graudiem... |
smecerniekus, garkājodus un sprakšķus. Ziemošanas teritorijās griezes barošanās ieradumi ir līdzīgi kā ligzdošanas areālā un tie tiek papildināti ar Āfrikas... |