Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Pireneju+pussala"!
Portugāle, Andora un Gibraltārs. Otra lielākā Eiropas pussala pēc Skandināvijas pussalas. Pireneju pussala atrodas galvenokārt subtropu joslā, ziemeļos mazliet... |
Kalnos atrodas arī maza pundurvalsts — Andora. Kalnu grēda atdala Pireneju pussalu no pārējās Eiropas, stiepjas no Biskajas līča līdz Vidusjūrai 490 km... |
Gallijas teritoriju iekaroja franki un vestgotu pārvaldībā palika tikai Pireneju pussala ar centru Toledo. Šis periods pazīstams kā "Toledo karaliste". 6.—7... |
Gallijas teritoriju iekaroja franki un vestgotu pārvaldībā palika tikai Pireneju pussala ar centru Toledo pilsētā. Šis periods ir pazīstams kā Toledo karaliste... |
Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga. Sastopama Spānijā un Portugālē. Ģeogrāfisko... |
Ibērija var būt: Ibērijas valsts — valsts no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu Gruzijas teritorijā; Pireneju pussala.... |
Pireneju pussalā. To uzsāka pirmais Astūrijas karalis Pelaijo līdz ar uzvaru Kovadongas kaujā 722. gadā un pamazām Rekonkista izplatījās visā pussalā... |
Ziemeļāfriku. Tieši no šo cilšu nosaukuma ir cēlies Pireneju pussalas otrs nosaukums - Ibērijas pussala jeb vienkārši Ibērija. 2. gadu tūkstoša p.m.ē. vidū... |
Pireneju karš jeb Spānijas Neatkarības karš (spāņu: Guerra de la Independencia Española) — bija bruņotu konfliktu kopums Pireneju pussalā Napoleona karu... |
Meksikā Leona (pilsēta) — pilsēta Spānijā Leonas karaliste — karaliste Pireneju pussalā (910. — 1037.) Leonas province — province Spānijā Kastīlija un Leona... |
Navarre) bija karaliste, kas laikā no 905. līdz 1589. gadam pastāvēja Pireneju pussalas ziemeļrietumos un Francijas rietumdaļā. 905. gadā grāfs Sančo Garsija... |
Mauri (sadaļa Mauri Pireneju pussalā) Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu. Mauri savu zemi Pireneju pussalā arābu valodā sauca... |
izrunā: [ˈeβɾo]) ir upe Spānijas ziemeļaustrumos. Tā ir otra garākā upe Pireneju pussalā. Par to garāka ir tikai Težu. Upes garums ir 910 km, bet sateces baseina... |
(latīņu: Baetica) bija viena no trim romiešu provincēm Pireneju pussalā, kas atradās Pireneju dienvidu daļā. Tā izvietojās mūsdienu Andalūzijā un Estremaduras... |
Gibraltārs (kategorija Eiropas pussalas) teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klinti un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu. Ieņem stratēģiski... |
Astūrijas Karalistes karaļi. Astūrijas Karaliste bija karaliste Ibērijas (Pireneju) pussalā, mūsdienu Spānijas un Portugāles teritorijā, no 718. līdz 924. gadam... |
Spānija (latīņu: Hispania Citerior) bija Romas republikas province Pireneju pussalā, kas atradās mūsdienu Spānijas austrumos un Ebro (latīņu: Iberus) ielejas... |
Spānija (latīņu: Hispania Ulterior) bija Romas republikas province Pireneju pussalā, kas atradās mūsdienu Spānijas dienvidos, Andalūzijā, Gvadalkiviras... |
(latīņu: Hispania Tarraconensis) bija viena no trim romiešu provincēm Pireneju pussalā, kas veidoja Romiešu Spāniju no 1. gadsimta pr.Kr. līdz 3. gadsimtam... |
Balkānu pussalā uzplaukumu piedzīvoja Bizantija, kā arī no Tuvajiem Austrumiem izplatījās islāms, konkrēti, mauri iekaroja lielu daļu no Pireneju pussalas. Savukārt... |