Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Oksīdi". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli. Gandrīz visi ķīmiskie elementi spēj veidot oksīdus. Oksīdus iedala pēc to ķīmiskajām īpašībām: skābajos... |
"eksotiskie" slāpekļa oksīdi. Ekoloģijā ar terminu 'slāpekļa oksīdi' parasti saprot slāpekļa(II) oksīda NO un slāpekļa(IV) oksīda NO2 summu, ko mēdz apzīmēt... |
Sāļus neradošie oksīdi ir tādi oksīdi, kuriem tieši neatbilst ne skābes, ne bāzes. Agrāk tos dēvēja par indiferentajiem oksīdiem, tomēr no šī nosaukuma... |
Vanādija oksīdi ir vanādija un skābekļa binārie savienojumi. Plašāk pazīstamie vanādija oksīdi ir: Vanādija(II) oksīds (vanādija monoksīds); Vanādija(III)... |
Oglekļa oksīdi ir oglekļa un skābekļa binārie savienojumi. "Klasiskie", vispārpazīstamie oglekļa oksīdi ir oglekļa monoksīds CO (ļoti indīga gāze bez... |
Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem. Normālos apstākļos dislāpekļa oksīds ir bezkrāsaina... |
grūti kūstoša, bezkrāsaina kristāliska viela. Alumīnija oksīds ir amfotērais oksīds. Alumīnija oksīdam ir iespējamas vairākas kristāliskās modifikācijas. Izplatītākā... |
Vara(II) oksīds (CuO) ir divvērtīgā vara un skābekļa binārais savienojums, kurš pieder pie bāziskajiem oksīdiem. Vara(II) oksīda kristālā varš un skābeklis... |
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem. Normālos apstākļos slāpekļa(II) oksīds ir... |
oksīds (N2O5) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — slāpekļa oksīds, kurā slāpeklis ir augstākajā oksidēšanas pakāpē +5. Slāpekļa(V) oksīds ir... |
Slāpekļa(III) oksīds (N2O3) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem. Slāpekļa(III) oksīds tīrā veidā pastāv tikai cietā... |
Fosfora(V) oksīds jeb fosfora pentoksīds (P4O10) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela, kuru iegūst, sadedzinot fosforu. Tas ir fosforskābes anhidrīds... |
Nātrija oksīds ir cieta, kristāliska viela (kubiski kristāli), kas veidojas, oksidējoties nātrijam. Tas ir bāziskais oksīds un, reaģējot ar ūdeni, veido... |
Slāpekļa dioksīds (pāradresēts no Slāpekļa (IV) oksīds) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums. Slāpekļa dioksīds rodas, gaisā sadaloties vai reaģējot visiem pārējiem slāpekļa oksīdiem (izņemot... |
Tantala(V) oksīds (arī tantala pentoksīds, tantāla pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, tantala oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5. Tas ir inerts... |
Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni. To iegūst, apdedzinot (karsējot) kalcija karbonātu. CaCO3 → CaO... |
Niobija(V) oksīds (zināms arī kā niobija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, niobija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5. Tas ir bezkrāsains,... |
Hroma(VI) oksīds jeb hroma trioksīds (CrO3) ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem. Hroma trioksīds ir tumši sarkana, ļoti... |
Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5. Vanādija pentoksīds... |
gadā. Mangāna(VII) oksīds pieder pie skābajiem oksīdiem un ir nestabilās permangānskābes anhidrīds. Kristāliskā veidā mangāna(VII) oksīds ir tumši zaļš, bet... |