Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Nokrišņi". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu. Nokrišņi veidojas tad,... |
Jūras efekta nokrišņi (tiek dēvēti arī kā Ezera efekta nokrišņi) ir auksto gaisa masu plūšana pāri lielai un neaizsalušai ūdenstilpei, kuras rezultātā... |
Turklāt nokrišņi sniega un ledus veidā tiek pārveidoti kā šķidra ūdens nokrišņi, kuri būtu izveidojušies sniega un ledus kušanas rezultātā. Nokrišņu daudzumu... |
Skābais lietus (pāradresēts no Skābie nokrišņi) Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis. Skābais lietus galvenokārt... |
Lietus (kategorija Nokrišņi) vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī tika novērots 1973. gada 9. jūlijā, kad tika reģistrēti 160 milimetri nokrišņu. Ilgstoši intensīvi nokrišņi var izraisīt... |
temperatūra parasti ir zem 0 °C, vasarā — virs 0 °C. Taču temperatūra, tāpat kā nokrišņi, mainās atkarībā no vietas attāluma līdz jūrai vai okeāna piekrastei. Mērenās... |
klimats. Gaisa temperatūra vasarā šeit ir +25 - +27 °C, ziemā — ap +15 °C. Nokrišņi ir visu gadu, un to daudzums sasniedz 500 - 1000 mm gadā. Krievijas Lielās... |
2009. gada laikapstākļi Latvijā (sadaļa Nokrišņi) nokrišņus, praktiski stāvēja uz vietas, jo to bremzēja ciklons, kas atradās uz ZR no Latvijas. Vakara pusē spēcīgākie nokrišņi bija Latgalē. Nokrišņi... |
Smidzinošs lietus (kategorija Nokrišņi) Smidzinošs lietus jeb smidzenis ir šķidri nokrišņi ļoti mazu ūdens pilieniņu veidā ar diametru, kurš mazāks par 0,5 mm. Tie izkrīt diezgan lēni. Sausa... |
Sniega graudi (kategorija Nokrišņi) Sniega graudi ir cieti nokrišņi mazu, necaurspīdīgu balto daļiņu veidā (kociņi, graudiņi u.c.) ar diametru, kurš mazāks par 2 mm. Tie izkrīt pie negatīvas... |
1994. gada laikapstākļi Latvijā (sadaļa Nokrišņi) jūlijs — 21 dienu Rīgā saglabājās sauss laiks un netika novēroti jebkādi nokrišņi. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra jūlijā Latvijā... |
2008. gada laikapstākļi Latvijā (sadaļa Nokrišņi) 17. maijam. Tikai atsevišķas dienas šajā periodā tika novēroti nelieli nokrišņi, kuru summa par periodu sastādīja 5,4 mm un no kuriem daļa sastādīja kondensāts... |
Pārdzesēts lietus (kategorija Nokrišņi) Pārdzesēts lietus ir šķidri nokrišņi ar pilienu diametru 0,5—5 mm, kuri izkrīt pie gaisa temperatūras zem 0 °C (parasti pie 0, −10 °C, retāk pat pie −15 °C)... |
zemes. Parasti St nokrišņus nedod, ja vien nav kādu citu mākoņu, no kuriem krīt nokrišņi, bet tie var izraisīt smidzinošu lietu. Nokrišņi krīt no lietus... |
Latvijas klimats (sadaļa Nokrišņi) nokrišņiem. Mēneša nokrišņu summa Latvijas lielākajā daļā ir 30—40 mm, no tiem apmēram 50—70% ir sniegs, 10—20% lietus, bet 20—40% jauktie nokrišņi.... |
piekrastē nokrišņi bija ilgstoši. 6. oktobris — dienas laikā, pāri Kurzemei un valsts centrālajiem rajoniem, no Rīgas līča, virzījās līča efekta nokrišņi, atnesot... |
1975. gada laikapstākļi Latvijā (sadaļa Nokrišņi) augusts Rīgā. Mēneša nokrišņu summa sasniedza 8,2 mm. Vēl sausāks augusts bija tikai 2002. gada augusts, kad visa mēneša garumā nokrišņi netika novēroti vispār... |
augstāki. Nokrišņi vienmēr ir gāzienveidīgi: vasarā izkrīt kā lielu lietus pilienu straujš lietus, dažreiz ar krusu, pavasarī un rudenī nokrišņi ir sniega... |
Ledainais lietus (kategorija Nokrišņi) Ledainais lietus ir cieti nokrišņi, kuri izkrīt pie gaisa temperatūras zem nulles (parasti pie 0, −10 °C, retāk pat pie −15 °C) cietu un caurspīdīgu ledus... |
2007. gada laikapstākļi Latvijā (sadaļa Nokrišņi) ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas. Rakstā... |