Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Mērenā+josla"!
vasarā. Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mērenā josla. Encyclopædia Britannica raksts (angliski) Krievijas Lielās enciklopēdijas... |
jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu... |
lācis, bebrs, tinis, staltbriedis, alnis, sabulis, mednis. Klimata josla ir mērenā josla. Vidējā gaisa temperatūra ir −10 °C. Nokrišņu daudzums ir 213 mm... |
Subantarktika (pāradresēts no Subantarktiskā josla) subantarktiskā josla ir klimatiskā josla Dienvidu puslodē starp Antarktiku dienvidos un mēreno joslu ziemeļos. Visā izplatības apgabalā subantarktiskā josla ir okeāniska... |
Klimats (sadaļa Klimata joslas) mēnešu laikā starp 10—20 °C, bet pārējā gada laikā zem šī diapazona. Mērenā josla. Siltā (subtropiskie meži un augi), ar vidējo temperatūru 4—12 mēnešu... |
ģints sugām. To dabiskais izplatības areāls ir Eiropas mērenā josla, bet kā introducēta suga tā ir izplatīta arī Amerikas un Austrālāzijas mērenajā joslā.... |
auglis ir sēklenis. Vībotņu dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijas mērenā josla, bet mūsdienās tās ir sastopamas arī Ziemeļamerikā. Šo augu izmanto tautas... |
To dabiskais izplatības areāls ir Āzijas un Eiropas ziemeļaustrumu mērenā josla un subtropi. Krizantēmas ziedkopas ir kurvīši. Ģintī ir apvienotas aptuveni... |
dzimtas) augu suga. Dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla, sastopama Eiropā, Dienvidrietumāzijā, Centrālāzijā un Ziemeļamerikā... |
Antarktiku[nepieciešama atsauce], bet uz ziemeļiem no tā atrodas dienvidu puslodes mērenā josla ar mērenu klimatu. Analoga paralēle ziemeļu puslodē ir ziemeļu polārais loks... |
saukts par Arktiku, bet uz dienvidiem no tā atrodas ziemeļu puslodes mērenā josla ar mērenu klimatu. Analoga paralēle dienvidu puslodē ir dienvidu polārais... |
saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā. Izplatības areāls — mērenā josla Eirāzija, sākot ar Rietumeiropu, Britu salas ieskaitot, un beidzot ar... |
čemurziežu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eiropas mērenā josla, Āzijas dienvidrietumi. Šī suga introducēta arī Ziemeļamerikā un Austrālijā... |
savvaļā. Hibisku dabiskais izplatības areāls ir tropu, subtropu, daļēji mērenā josla. Hibiski ir lakstaugi un krūmi, atsevišķas sugas ir nelieli koki. Daudzas... |
augošs ziedaugs, kura dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla Eiropā un Āzijā, kā arī Apalaču kalnu dienvidi Amerikas Savienotajās... |
Liepu dabiskais izplatības areāls ir gandrīz visa Ziemeļu puslodes mērenā josla. Latvijā vienīgā savvaļā sastopamā suga ir parastā liepa. Liepas lielākoties... |
Kazeņu dabiskais izplatības areāls galvenokārt ir Ziemeļu puslodes mērenā josla. Latvijā no kazeņu ģints savvaļā ir konstatētas septiņas sugas: zilganā... |
ģints augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla. Ļoti plaši sastopams Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā. Atsevišķi... |
repens) ir suga neļķu dzimtā. Šīs sugas dabiskais izplatības areāls ir mērenā josla ziemeļu puslodē, Āzijā un Ziemeļamerikas rietumos. Latvijā suga ir reti... |
ved caur visu Eirāziju. Uz dienvidiem no taigas ir mērenā platlapju un jauktu mežu josla un mērenie skujkoku meži. Šo plašo Eiro-Sibīrijas reģionu raksturo... |