Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Mājas+Vista+Barība"!
ir par mājputnu. Par citām jēdziena vista nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu. Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu... |
savvaļas vista jeb džungļu vista (Gallus gallus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns. Izdala 5 pasugas. Pieradinot sarkano savvaļas vistu, cilvēki... |
savvaļas vista jeb pelēkā džungļu vista (Gallus sonneratii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus)... |
Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais... |
sausā barība. Papildus var dot jēlu, liesu gaļu (vislabāk putnu gaļu), paipalu olas. Būrī vienmēr jābūt pieejamam svaigam ūdenim. Vadlīnijas mājas seska... |
Vistveidīgie (sadaļa Barība) tītari, rubeņi, irbes, vistas, pērļvistas, paipalas un fazāni. Visbiežāk sastopamais šīs kārtas putns pasaulē ir mājas vista (Gallus gallus domesticus)... |
vistu vanagam medīja tuvumā dzīvojošos putnus, piemēram, mājas baložus. Pēc fermu likvidācijas vistu vanagiem nācās meklēt citas barošanās vietas, mūsdienās... |
Gailis (kategorija Vistas) vistas. Tomēr Šrilankas savvaļas vistas (Gallus lafayetii) veido nelielus barus, kuros ir viena dominantā vista un vairāki gaiļi. Tā kā mājas vista (Gallus... |
introducētas visā pasaulē, īpaši populāri ir fazāni, vistas un pāvi. Visbiežāk sastopamais putns pasaulē ir mājas vista (Gallus gallus domesticus). To skaits 2003... |
Pērļvista (pāradresēts no Pērļu vista) un nelielus zīdītājus. Līdzīgi kā mājas vista pērļvista ar saviem spēcīgajiem nagiem kašā augsni, lai atrastu barību. Pērļvistas tiek augstu vērtētas tādēļ... |
medību putni, kas aktīvi medīti simtiem gadu. Paipalas tiek audzētas arī mājas apstākļos, lai iegūtu olas un gaļu. Olām ir plašs pielietojums arī ārstniecībā... |
vistām), ir guza — paplašināta barības vada daļa. Guzā barība sajaucas ar īpašu dziedzeru izdalījumiem, kuru ietekmē barība atmiekšķējas un zināmā mērā izmainās... |
Meža sesks (sadaļa Barība) ir radniecīgi zebiekstēm, sermuļiem un caunām. Mājās pieradinātie seski tiek saukti par fretkām vai mājas seskiem. Sesks ir sastopams gandrīz visā Eiropā... |
Korejā. Perlamutreņu un bezzobju sasmalcinātas čaulas nereti pievieno vistu barībai. Rūpnieciski izmantojamās gliemenes (mīdijas, austeres un vēdekļgliemenes)... |
dažādi jūras putni un zosis. Tiek medīti arī citi plēsīgie putni, piemēram, vistu vanags vai lielais piekūns, vai jebkura cita pūce. Pie iespējas ūpis neatsakās... |
Pelēkā žurka (sadaļa Barība) melno žurku, pelēkā žurka var svērt pat divas reizes vairāk, toties par mājas peli tā ir vairākas reizes lielāka. Tās ķermeņa garums ir 17—28 cm, astes... |
Indijas vārna (pāradresēts no Mājas vārna) Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Izdala 5 pasugas. Indijas vārna ir parasts un plaši... |
Putnu ekoloģija (sadaļa Barība) diennaktī apēd tik daudz barības, kuras svars (sausna) ir 28% no putna ķermeņa svara, mājas strazds — ap 12%, mājas apogs — ap 8%. Barību putni sagremo ārkārtīgi... |
Sudrabkaija (sadaļa Barība) trešā pienāk, nozog barības kumosu un aizlido, lai to vienatnē apēstu. Situācija mainās, ja barības ir daudz. Ja atrastā barība atrodas nedrošā vietā... |
Baltais zaķis (sadaļa Barība) smalkajiem zariņiem, tādējādi kokaugu īpatsvars barībā strauji pieaug. Ziemā, kad sasnieg sniegs, galvenā barība ir nelieli koku un krūmu zariņi, atvases un... |