Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Kanādas+Zoss+Izskats"!
kura cēlusies no Kanādas zoss (Branta canadensis). Lielākā daļa zosu fosiliju ir atrastas Ziemeļamerikā. Ir atrastas daudzu un dažādu zoss sugu fosiljas... |
Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta). Tās dabīgais izplatības... |
novērojamas 5 melno zosu sugas: Kanādas zoss (Branta canadensis), Bafina zoss (Branta hutchinsii), baltvaigu zoss (Branta leucopsis), melngalvas zoss (Branta bernicla)... |
rezultātiem 2004. gadā no Kanādas zoss sugas tika atdalīta jauna suga — Bafina zoss. Kādreizējās vairāk kā 10 Kanādas zoss pasugas tika sadalītas starp... |
baltpieres zoss nominālpasuga. Baltpieres zoss ir liela auguma zoss, bet nedaudz mazāka par sējas un meža zosi. Tās ķermeņa garums ir 64—81 cm, spārnu plētums... |
ar baltpieres un sējas zosīm. Viens novērojums bijis janvārī rietumu piekrastē pie Ziemupes. Īsknābja zoss ir vidēji liela zoss. Tās ķermeņa garums ir... |
Latviju caurceļo nominālpasuga — Branta bernicla bernicla. Melngalvas zoss ir neliela zoss ar nelielu galvu, īsu, melnu knābi, salīdzinoši īsu kaklu un apaļīgu... |
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns. Tai ir divas pasugas. Sniega zoss mājo Ziemeļamerikā un Āzijas pašos... |
Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā. Introducēta Kanādā, Spānijā... |
ūdensputns. To augumā var salīdzināt ar Kanādas zosi, kuras ķermeņa garums var sasniegt 110 cm, svars 5,5 kg. Tipiska zoss ļoti labi jūtas uz sauszemes un labi... |
Lūši (sadaļa Izskats un īpašības) (Lynx rufus) un Kanādas lūsis (Lynx canadensis). Lai arī abi ir samērā līdzīgi, rūsganais lūsis ir nedaudz mazāks. Mazākajiem Kanādas lūšiem ķermeņa garums... |
Baltā pūce (sadaļa Izskats) putnu sugas cenšas ligzdot baltās pūces ligzdas tuvumā, piemēram, sniega zoss (Chen caerulescens), kura jūtas drošāk baltas pūces apsargātajā teritorijā... |
Sāmsalas dižpīle (sadaļa Izskats un īpašības) Sarkanajā grāmatā. Sāmsalas dižpīle ir liela auguma pīle, kas sasniedz gandrīz zoss augumu. Mātītes ir nedaudz mazākas kā tēviņi. Sāmsalas dižpīles ķermeņa garums... |
Medību piekūns (sadaļa Izskats un īpašības) Grenlandē, Islandē, Skandināvijā, Somijā, Krievijas ziemeļos, Aļaskā un Kanādas ziemeļos. Daži īpatņi klejojot veic lielus attālumus. Šī ir vistālāk uz... |
Taurētājgulbis (sadaļa Izskats) 000 taurētājgulbji. Taurētājgulbis ligzdo Kanādā un ASV (gan Aļaskā, gan teritorijā uz dienvidiem no Kanādas) ziemeļdaļā. Tas ziemo iekšzemē pie neaizsaltošām... |
Baltgalvas ērglis (sadaļa Izskats un īpašības) Iecienītākie putnu medījumi ir dūkuri, alki, pīles, kaijas, lauči, gārņi un zosis. Lielākā daļa medījuma ir mazāka par pašu ērgli, bet reizēm upuris ir samērā... |