Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Ilīrija". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
Illirija jeb Ilīrija (sengrieķu: Ιλλυρια, latīņu: Illyricum) bija valsts Eiropā 4.—2. gadsimtā p.m.ē. Atradās ilīriešu apdzīvoto apvidū Balkānu pussalas... |
kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā. Pēc sacelšanās apspiešanas Ilīrija kļūst par Romas provinci. Pēc romiešu armijas (trīs leģionu) sakāves Teitoburgas... |
Galvenie Ilīrijas kuģu veidi bija Lembus, Liburna, Serilia liburnica un Pristis. Ilīrija Ilīrieši Iiroloģija Ilīrijas karaliste Ilīrijas izglītība Ilyrii... |
Epīra lielāko daļu Ilīrijas 4.-3. gadsimtā p.m.ē. pakļāva savai kontrolei un tās tika helenizētas. Savukārt, 1. gadsimtā Ilīriju kā provinci savā sastāvā... |
Apenīnu pussalas dienvidaustrumus. Viņu mitoloģiskais ciltstēvs skaitījās Ilīrijs. Ilīriešus pirmo reizi ir minējuši sengrieķu autori Milētas Hekatejs (6... |
jūras nosaukuma izcelsmi saista ar leģendāriem tēliem. Jonijs esot bijis Ilīrijas karaļa Adrija dēls. Cita leģenda vēsta, ka Jonijs bijis Epidamnas (mūsdienu... |
izcilākajiem Romas impērijas karavadoņiem, kura kampaņas Panonijā, Rētijā, Ilīrijā un Ģermānijā uz ilgu laiku nodibināja impērijas ziemeļu robežas. Tomēr... |
galvaspilsēta. 1809.-1813. gados, Napoleona karu laikā, Laibaha bija franču Ilīrijas provinču (Provinces illyriennes) galvaspilsēta. 1821. gadā Laibahā notika... |
atradās Ilīrijas valsts sastāvā. 168. gadā pirms mūsu ēras romieši sagūstīja pēdējo Ilīrijas valdnieku Gentiju (Gentius) un izveidoja Ilīrijas (Illyricum)... |
huņņu varas sabrukuma 5. gadsimta otrajā pusē ostgoti sāka uzbrukumus Ilīrijai. 489. gadā ostgoti ar Teodoriku priekšgalā uzvarēja Itālijas ķēniņu Odoakru... |
Albānijas vēsture (sadaļa Ilīrija) attīstījās Itālijā. Starp tiem bija mesapiji un japaigi. Cilts nosaukums ‘Ilīrija’ ir minēts avotos kopš 5. gadsimta pirms mūsu ēras, kamēr dažu citu cilšu... |
gundega (Ranunculus flammula) pavasara mazpurenīte (Ranunculus ficaria) Ilīrijas gundega (Ranunculus illyricus) villainā gundega (Ranunculus lanuginosus)... |
radniecīgā valodā runājoša cilts apmetās šajā reģionā un ilgstoši atradās Ilīrijas un Trāķijas ietekmes sfērā. Valdnieka Filipa II laikā, 4. gadsimtā p.m... |
Bosnijas un Hercegovinas teritoriju apdzīvoja ilīrieši. Mūsu ēras sākumā Ilīrija kļuva par Romas impērijas provinci. Pēc Rietumromas impērijas krišanas... |
Nīkajas koncilā Ārija uzskati tika nosodīti, bet pats Ārijs tika izsūtīts uz Ilīriju. Vēlāk Ārijam tika ļauts atgriezties no izsūtījuma, tomēr drīz pēc tam... |
izmaksātas prēmijas leģionu veterāniem. Pannonieši, dalmācieši un citas Ilīrijas ciltis sāk sacelšanos (Pannonijas sacelšanās). Tiberijam izdodas to apspiest... |
iedzīvotāju. Dibināta 5. gadsimtā pirms mūsu ēras, hellēnisma periodā tā atradās Ilīrijas sastāvā. Kad 163. gadā p.m.ē. to pakļāva Romas Republika, to dēvēja par... |
ziemeļrietumu daļā un Albānijas dienviddaļu. Ziemeļos tas vēsturiski robežojās ar Ilīriju un Maķedoniju, austrumos ar Grieķijas Tesālijas, bet dienvidos ar Centrālās... |
Balkānu pussalas austrumu daļu (ieskaitot mūsdienu Bulgāriju), un, tāpat kā Ilīrija, bija viena no Maķedonijas, tad Romas impērijas un vēlāk arī Bizantijas... |
cilts labeātu (labeates) galvenais centrs. 3. gadsimtā p.m.ē. Škodra bija Ilīrijas valdnieka Gentija (Gentius) un valdnieces Teitas (Teuta) galvaspilsēta... |