Meklēšanas rezultāti
Šajā projektā ir raksts ar nosaukumu "Hērodots". Skatīt arī citus meklēšanas rezultātus.
Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks. Plašās aprindās Hērodots... |
('daudzvīru spēks'), Dēvadatta ('Dieva dotais'), savukārt sengrieķu vārds Hērodots nozīmē 'Hēras dots', bet Sofokls — 'gudrībā slavens', Aleksandrs — 'ļaužu... |
saturu. Vienu, no šādiem fragmentiem par pelazgu izdzīšanu no Atikas citēja Hērodots savā vēsturē. Bizantijas Stefans Hekateja dotās ziņas izmanto tikai fragmentāri... |
galvenajām upēm. Senajiem grieķiem tā bija zināma kā Fasisa (Φάσις) un Hērodots to uzskatīja par robežu starp Eiropu un Āziju. Sākas Lielā Kaukāza grēdā... |
pūšanas un ievietot muzejā tiek pielietotas modernās konservācijas metodes. Hērodots atstāja mūmiju izgatavošanas aprakstus savā grāmatā Historiai (Vēsture)... |
iekaroja Peloponēsu 1460. gadā, aizsargmūris tika pamests. Hērodots, Vēsture, 7, 206—207 Hērodots, Vēsture, 7, 140 Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides... |
Lielā Sfinksa, tomēr tas tiek apšaubīts. Par viņa dzīvi maz kas ir zināms. Hērodots viņu raksturoja kā nežēlīgu un ķecerīgu valdnieku. «Khafra (Khephren) (c... |
Mēliss un Epikūrs, astronomi Aristarhs no Samas un Aristila. Salu pieminēja Hērodots savos darbos, kur pārskatījis pasaules brīnumus. Samas salā atrodas trīs... |
vadoņiem izvēlēts dižvadonis (XIX gs. literatūrā dēvēts par "ķēniņu". Hērodots uzskaita piecas skitu ķēniņu paaudzes, kas valdījušas šajā laikā — Anacharsis... |
kalnu šķērsošanas, izmantot preču un karaspēka kustībai. Pāreju pieminējis Hērodots, pa šejieni gāja Zīda ceļš. Caur Džungārijas Vārtiem Centrālāzijas tautas... |
Aristotelis, dramaturgi Aishils, Aristofans, Eiripīds un Sofokls, vēsturnieks Hērodots, tēlnieks Feidijs un citi. Atēnu ievērojamākā vieta ir Akropole ar Partenona... |
Rumānijas teritorijā ir atrodamas Hērodota ceturtajā Historiai grāmatā. Tā ir uzrakstīta aptuveni 440. gadā p.m.ē. Hērodots ir aprakstījis, kā gētus sakāva... |
pilsētu un nosauca par Bodrumu. Pilsētā ir dzimis sengrieķu vēsturnieks Hērodots. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju... |
valdīšanas laikā viņš varbūt viesojies Atēnās. Kā rakstījis grieķu vēsturnieks Hērodots, Ēzops nogalināts Delfos, lai gan viņa nāves iemesls nav nosaukts. Ēzopa... |
Trojas kara par kariešiem stāstīja Hērodots. Karieši tika uzskatīti par kareivīgu tautu, un tieši viņiem Hērodots piedēvē rokturu izgudrošanu vairogiem... |
pilsētvalstis — Atēnas un Sparta, kas kopā izveidoja hellēņu civilizāciju. Hērodots rakstos norādīja, ka grieķi dzīvo ap Egejas jūru kā "vardes apkārt dīķim"... |
Temistokla kara viltībai, grieķiem izdevās sakaut Kserksa floti. Kā rakstīja Hērodots, Kserkss nobijās, ka grieķu kuģi aizpeldēs uz uz Hellespontu un nobloķēs... |
no jūras. Šādu atziņu atbalstīja arī citi vēlākie sengrieķu filozofi kā Hērodots, Eratostens un Strabons. Senie ķīnieši fosilijas uzskatīja par pūķu kauliem... |
domājams, ir cēlies no tās pašas saknes, kā latīņu lucus (audze, svētbirzs). Hērodots nobeidz savu stāstu ar novērojumu, ka līkiešiem dzimtas tika veidotas pa... |
romieši. Tiek uzskatīts, ka japigi ir cēlušies no ilīriešiem. Turklāt, Hērodots izteica viedokli, ka japigu etnosa veidošanā piedalījās Krētas mīnojiešu... |