Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Harkiva+Vēsture"!
Harkiva (ukraiņu: Харків) ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs. Pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pilsēta Ukrainā pēc Kijivas... |
iekļautas rajonu sastāvā. Balakļija Barvinkove Bohoduhiva Čuhujiva Derhači Harkiva Izjuma Krasnohrada Kupjanska Lozova Merefa Ļubotina Pervomajska Pivdenne... |
Ukrainas PSR (kategorija Nepabeigti raksti par vēsturi) 1991. gadam un Padomju Savienības sastāvdaļa (1922–1991). Galvaspilsēta Harkiva (1919–1934), vēlāk Kijiva (1934–1991). Ukrainas Strādnieku, zemnieku, karavīru... |
likvidēta 1925. gadā. Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harkivas guberņa. Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)... |
galvaspilsēta. Kad tika nodibināta Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta bija Harkiva, bet 1934. gadā par galvaspilsētu kļuva Kijiva. Otrā pasaules kara laikā... |
Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Lozovas rajonā. Izvietojusies apgabala vidienē 90 km uz dienvidiem no apgabala centra Harkivas. Līdz 2020. gadam bija... |
darbojas vēl tagad. pēc 1928. gada bijušos Uniona korpusus aizņēma rūpnīca VEF. Harkivas elektromehāniskā rūpnīca (krievu valodā) AEG vēsture (angļu valodā)... |
Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā. Laikā no 1150. gada p.m.ē. līdz 850 gadam m.ē. Ukrainas... |
Aiz upītes es uzaugu (sadaļa Vēsture) ērģelnieku Harkivas mūzikas skolā, no kurienes atgriezās dzimtenē tikai 1920. gadā. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940... |
Svētku himna (sadaļa Vēsture) pedagogu, diriģentu un ērģelnieku Harkivas mūzikas skolā (1882-1920). Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu... |
Izjuma (kategorija Harkivas apgabala pilsētas) centru. Harkiva kļuva par guberņas centru, bet Izjuma no 1780. gada par apriņķa centru. 1910. gadā sākumā caur pilsētu uzbūvēja dzelzceļu No Harkivas uz Donbasu... |
Līgaviņa kā rozīte (sadaļa Vēsture) Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 440. lpp. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina:... |
ciemats; pilsētā mīt arī ap 100 patvaļīgi pārcēlušos iedzīvotāju. «Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk... |
Balakļija (kategorija Harkivas apgabala pilsētas) Harkivas apgabala Izjumas rajonā. Izvietojusies apgabala vidusdaļā Siverskijdoņecas pietekas Balakļijkas krastos 100 km no apgabala centra Harkivas.... |
Jānis Mežlauks (kategorija Harkivā dzimušie) direktors un latīņu valodas skolotājs. J. Mežlauks studēja Harkivas Universitātes vēstures-filoloģijas fakultātē (beidza 1912. gadā), tad juridiskajā... |
Derhači (kategorija Harkivas apgabala pilsētas) Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Harkivas rajonā. Izvietojusies apgabala ziemeļos Lopaņas upes krastos 12 km no apgabala centra Harkivas, ietilpst tās... |
ērģelnieku Harkivas mūzikas skolā (1882-1920). Andrejs Jurjāns. Kantāte "TĒVIJAI" Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940... |
Ļubotina (kategorija Harkivas apgabala pilsētas) Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Harkivas rajonā. Izvietojusies apgabala vidienē 24 km uz rietumiem no apgabala centra Harkivas. Ļubotinas pilsētas... |
Apdzīvotā vieta dibināta 1860. gados kā izmaiņas punkts № 17 dzelzceļa līnijā Harkiva—Taganroga. Nosaukts par godu muižnieku Ilovajsku dzimtai, uz kuru zemes... |
Kupjanska (kategorija Harkivas apgabala pilsētas) ir pilsēta Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos. Izvietojusies apgabala austrumos Oskilas upes krastos 124 km no apgabala centra Harkivas. Kupjanskas... |