Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Beļģija+Ārpolitika"!
nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro. Beļģija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā... |
Jūlija monarhija (sadaļa Ārpolitika) organizē Napoleona pīšļu pārapbedīšanu Parīzē. Tjēra aktīvā iekšpolitika un ārpolitika noved pie viņa atstādināšanas. 1840. gada rudenī valdībā kā Ārlietu ministru... |
Miķelis Valters (kategorija Latvijas vēstnieki Beļģijā) Latvijas sūtni Briselē, kur bija šajā postenī līdz pat Beļģijas okupācijai 1940. gada maijā. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu... |
atgūt Elzasu un Lotringu, ko bija zaudējusi Vācijai 1871. gadā. Francijas ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret Vāciju. Apvienotā... |
iekšlietu jomā; 19. Muitas savienība; 20. Ārējās attiecības; 21. Kopējā ārpolitika un drošības politika; 22. Iestādes. III pielikums: Nepieciešamie grozījumi... |
cēloņiem. Savukārt par kara cēloņiem Āzijā uzskatāma Japānas agresīvā ārpolitika, Japānas un ASV saspriegtās attiecības. Karojošās puses bija sadalījušās... |
Amsterdamas līgums uzlaboja Māstrihtas līgumu tādās jomās, kā demokrātija un ārpolitika. Amsterdamai 2001. gadā sekoja Nicas līgums, kas pārskatīja Romas un Māstrihtas... |
Krievijas un Austrijas Impērijas vienojās garantēt mūžīgu Beļģijas neitralitāti. Ja 1914. gadā Beļģija būtu piekritusi Vācijas prasībai ļaut tās armijai šķērsot... |
"Adolphe de Nassau", lielkrusts (Luksemburga, 2006) Leopolda ordenis ar ķēdi (Beļģija, 2007) Augstākais Krizantēmas ordenis ar ķēdi (Japāna, 2007) Wissam al-Mohammadi... |
pamattekstā Augstākās Radas pilnvaras noteikt valsts iekšpolitikas un ārpolitikas principus, realizēt valsts stratēģisko kursu uz Ukrainas pilnvērtīgas... |
Vācijas Impērija (sadaļa Ārpolitika) lēmumu par mobilizācijas sākšanu. 4. augustā Vācija iebruka neitrālajā Beļģijā, lai sasniegtu Franciju, un Lielbritānija pieteica karu Vācijai. Vācija... |
vairākkārt iebruka Reinas demilitarizētajā zonā, reaģējot uz dažādiem Vācijas ārpolitikas pasākumiem. Slavenākais no tiem ir 1923.−1925. gada Rūras okupācija.... |
July 27). Publicējis Edgars Andersons: Latvijas vēsture. 1920—1940. Ārpolitika. II.[Stokholma]: Daugava, 1984, 505. lpp. Tā tas bija ЗАПИСЬ БЕСЕДЫ ПРЕДСЕДАТЕЛЯ... |
Trešais reihs (sadaļa Ārpolitika) apriņķi, Lietuva bez Klaipēdas apriņķa, daļa Baltkrievijas), Beļģija—Ziemeļfrancija (mūsdienu Beļģija un Francijas departamenti Nora un Padekalē). Bija paredzēts... |
bloka Eiropā piederēja Vācijas Federatīvā Republika, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija... |
Nikolajs I Romanovs (sadaļa Ārpolitika) neatkarīgas Beļģijas izveidošanai, un 1831. gada novembrī Krievija paraksta vienošanos, ar kuru radās neitrāla Beļģija. Eiropas lielvalstis garantēja Beļģijas robežu... |
Vācija (sadaļa Ārpolitika) (uzskates papildmateriāli lekcijām).[novecojusi saite] Buks A., Vācijas ārpolitika pēc Otrā pasaules kara un bundeskanclera K.Adenauera loma tajā Latviešu... |
Amerikas Savienotās Valstis (sadaļa Ārpolitika) īstenoja populistisku politiku, sāka celt žogu uz ASV un Meksikas robežas un ārpolitikā īstenoja "Amerika pirmajā vietā" principu. Demokrātu partijas kontrolētā... |
Francijas Trešā republika (sadaļa Ārpolitika) garantijas Eiropas valstīm. 1939. gada 23. martā tās saņēma Nīderlande, Beļģija un Šveice. 31. martā Polija. 13. aprīlī Grieķijas Karaliste un Rumānijas... |
izcēla savu ārpolitikas pieredzi salīdzinājumā ar Baraka Obamas pieredzi, sakot, ka Obama nebūtu gatavs veikt prezidenta pienākumos ārpolitikas jautājumos... |