Hipofīze (latīņu: glandula pituitaria) ir endokrīnās sistēmas iekšējās sekrēcijas dziedzeris.
Tas ir zirņa izmērā — vīriešiem sver 0,5 g, bet sievietēm, kas vairākas reizes dzemdējušas, līdz pat 1,5 g. Tas pakļauj noteiktai darbībai visus pārējos endokrīnās sistēmas dziedzerus. Hipofīze izdala dažādus hormonus, kas regulē organisma augšanu, dzimumorgānu attīstību, vielmaiņu, daļēji arī grūtniecību, laktāciju, ūdens/sāls koncentrāciju nierēs, temperatūru un sāpju sajūtas.
Hipofīze veidojas un attīstās saistībā ar hipotalāmu. Tā atrodas smadzeņu pamatnē, īpašā spārnkaula bedrītē, ko sauc par turku sedliem (sella turcica). Smadzeņu apvalks ieskauj hipofīzi, nosedzot to gandrīz visu, atstājot tikai šauru atveri infundibulum daļai, ar kuru tā ir savienota ar hipotalāmu. Hipofīze sastāv no 2 galvenajām daļām — adenohipofīzes un neirohipofīzes. Adenohipofīze pati izstrādā hormonus, pakļaujoties hipotalāma regulējošai darbībai, bet neirohipofīze tikai īslaicīgi uzglabā hipotalāma producētos hormonus. Dažiem cilvēkiem pēc hipofīzes zonas staru terapijas, kraniocerebrālajām operācijām vai galvas smadzeņu traumām hipofīze daļēji atrofējas, un, radioloģiski izmeklējot, ir redzami "tukši" turku sedli.
Hipofīzei raksturīga sarežģīta attīstība. Tai izšķir divus izcelsmes avotus, līdz ar to tajā ir daļas ar atšķirīgu funkciju un uzbūvi.
Adenohipofīze veido hipofīzes priekšējo daļu un ir endokrīns dziedzeris, kas izstrādā hormonus.
Hipofīzes priekšējā daļa sintezē un sekretē "-tropos" hormonus, kuru izdali attiecīgi regulē atbrīvotājhormoni no hipotalāma. Atbrīvotājhormoni no hipotalāma atceļo pa speciālu kapilāru sistēmu — hipotalamohipofizāro portālo sistēmu.
Hormons | Cits nosaukums | Simbols | Struktūra | Sekretorā šūna | Histoloģiskais krāsojums | Mērķis | Efekts |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Adrenokortikotropais hormons | Kortikotropīns | ACTH | Polipeptīds | Adrenokortikotropociti | Bazofils | Virsnieres | Glikokortikoīdu, minerālkortikoīdu un androgēno hormonu sintēze |
Beta-endorfīns | — | — | Polipeptīds | Adrenokortikotropocīti | Bazofils | Opioīdu receptori | Samazina sāpju uztveri |
Vairogdziedzera stimulējošais hormons | Tireotropīns | TSH | Glikoproteīns | Tireotropocīti | Bazofils | Vairogdziedzeris | Vairogdziedzera hormonu sekrēcija |
Folikulu stimulējošais hormons | — | FSH | Glikoproteīns | Gonadotropocīti | Bazofils | Gonādas | Reproduktīvās sistēmas attīstība |
Luteinizējošais hormons | Lutropīns | LH, ICSH | Glikoproteīns | Gonadotropocīti | Bazofils | Gonādas | Dzimumhormonu sintēze |
Cilvēka augšanas hormons | Somatotropīns | GH, STH | Polipeptīds | Somatotropocīti | Acidofils | Aknas, taukaudi | Veicina augšanu, lipīdu un ogļhidrātu metabolismu |
Prolaktīns | Luteotropais hormons | PRL | Polipeptīds | Laktotropocīti | Acidofils | Olnīcas, piena dziedzeri | Estrogēnu un progesterona sintēze, piena veidošana. |
Leptīns | — | — | Polipeptīds | Taukšūnas | — | Adrenokortikotropocīti un tireotropocīti | TSH un ACTH sekrēcija |
Somatotropīni:
Tireotropīni:
Kortikotropīni:
Laktotropīni:
Gonatropīni:
Pars distalis sastāda 75% no hipofīzes masas. Tajā atrodama tipiska endokrīno dziedzeru struktūra — plaši sazaroti endokrīno šūnu pavedieni, kurus ietver plānas septas. Septas sastāv no retikulārām šķiedrām un saistaudiem.
Pars distalis ir ļoti labi apasiņota, jo visas vietas starp septām aizņem sinusoīdi ar fenestrēto endotēliju, kas ļauj hormoniem vieglāk nonākt caur asinsvadiem asinīs.
Pars distalis endokrīnās šūnas iedalās hromofilajās, kas ražo hormonus, un hromofobajās, kas neražo hormonus un daļēji kalpo kā cilmes šūnas.
Hromofilās šūnas sīkāk iedalās:
Hromofobās šūnas ir visvairāk, to citoplazma iekrāsojas slikti, no kā veidojies arī to nosaukums. Hromofobo šūnu grupas no sinusoīdiem aptver un izolē hromofilās šūnas, Neliela dala no hromofobajām šūnām ir cilmes šūnas, tās spēj transformēties par acidofilajām vai bazofilajām šūnām.
Pars distalis izvietotas arī zvaigžņveida folikulārās šūnas. Tās krāsojas vāji, tāpēc vislabāk tās var pētot ar elektronmikroskopiju un imūnhistoķīmiju. Šīs šūnas neveido hormonus un tās ir difūzi izvietotas starp endokrīnajām šūnām, tām ir raksturīgi gari un sazaroti izaugumi. To funkcijas:
Pars tuberalis ir labi apasiņota zona adenohipofīzē.
Pars intermedia ir pavisam neliela, tā sastāv galvenokārt no Ratkes cistām (pseidocistām), kas izklātas ar kubisku epitēliju. Pseidocistu koloīds satur MSH (melanocītu stimulējošo hormonu) un AKTH (adrenokortikotropā hormona) priekštečus, kas pārveidojoties dos endorfīnus. Tā ir lielākā dabīgo opioīdu rezerve organismā. Funkcija pagaidām nav īsti zināma. Pars intermedia atrodas asinsvadi un neliels daudzuma endokrīno šūnu pavedieni, kurus veido bazofilās šūnas, hromofobās šūnas un zvaigžņveida folikulārās šūnas. No mugurējās daļas (neirohipofīzes) pars intermedia atdala plāns saistaudu slānis.
Neirohipofīze veido hipofīzes mugurējo daļu. Tas nav endokrīns dziedzeris un pats neizstrādā hormonus, bet drīzāk ir krātuve hipotalāma paraventrikulāro un supraoptisko kodolu neirosekrētiem.
Hormons | Citi nosaukumi | Simbols | Mērķis | Efekts | Avots |
---|---|---|---|---|---|
Oksitocīns | Pirocīns | OT | Dzemde, piena dziedzeri | Dzemdes kontrakcijas, laktācija | Supraoptiskais un paraventrikulārais hipotalāma kodols |
Vazopresīns | Antidiurētiskais hormons, arginīna vazopresīns, argipresīns | VP, AVP, ADH | Nieres un arteriolas | Stimulē ūdens aizturi, paaugstina asinsspiedienu, sašaurinot arteriolas | Supraoptiskais un paraventrikulārais hipotalāma kodols |
Neirohipofīze sastāv no pars nervosa un infundibulum.
Pars nervosa veido hipotalāma paraventrikulārā kodola un supraoptiskā kodola neironu aksoni. To skaits sasniedz aptuveni 100 000. Hipotalamohipofizālā trakta aksoni ir unikāli, jo to gali beidzas tuvu fenestrētam endotēlijam un to sekretorie pūslīši ir visās neirona daļās, kas ļauj efektīvi pūslīšu saturam nonākt asinsritē. Pars nervosa ar elektronmikroskopu var izšķirt trīs veidu neirosekretorās vezikulas:
Infundibulum daļā citi neironi izlaiž sekrētus fenestrēto kapilāru tīklā (portālās sistēmas pirmajā tīklā)
Visā neirohipofīzē atrodas arī specializēti gliocīti, kas ir līdzīgi astrocītiem — pituicīti. Šīs šūnas ir zarotas un tām galvenokārt ir balsta funkcija.
Zemāk uzskaitītas biežāk sastopamās hipofīzes slimības:
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Hipofīze, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.